Cenšas nūjot pareizi 0
Kā stāsta Uldis Ābelis (84), Ķegumā ar nūjošanu nodarbojas daudzi un pat uz veikalu iepirkties dodas ar nūjām. Viņam pašam patīkot just, ka nūjošanas laikā iztaisnojas mugurkauls.
Ķeguma senioriem pareizi nūjot mācījusi veselības sporta trenere un veselības veicināšanas speciāliste Zigrīda Sprukte, taču par to daudz zina arī pulciņa dalībniece Ilze Kantore, kura strādājusi par fizkultūras skolotāju un sporta pasākumu organizatori. “Nūjošana pastāvīgi attīstās, un arī mēs laika gaitā esam to apguvuši arvien labāk. Svarīga ir saskaņota roku darbība un pareizas to kustības, lai atbrīvotos mugurkauls un nebūtu liela slodze pēdām. Pareizi nūjojot, ķermenis ieņem vajadzīgo pozu un ātri nenogurst. Protams, jāņem vērā, ka mūsu vecumā saites un locītavas ir nokalpojušas,” stāsta Ilze.
Sporta speciāliste atzīst, ka ne vienmēr pats savas kļūdas jūt. Viņa savējās novērtējot spogulī. Ja rokas nestrādā līdz galam, pilda tikai balsta funkciju, tad labuma maz, jo nedarbojas plecu un muguras muskuļu grupas, kuras ikdienā netiek nodarbinātas un vajadzētu vingrināt.
“Mums patīk izkustēties. Turklāt ir vajadzīga savstarpēja saskarsme – kopīgajās nodarbībās varam aprunāties un uzzināt jaunu informāciju, pastāstīt viens otram, kas dārzā labi aug un kas – ne. Gar manu māju katru rītu ātrā sportiskā tempā nūjo kāds nepazīstams vīrs. Ceru, ka saņemšos un aicināšu arī viņu mūsu pulciņā,” atklāj Ilze. “Tā kā Ķegumā esmu jaunienācēja, priecājos, ka man parāda un pastāsta par vietām, kuras es pati neiedomātos apskatīt. Pārejot pāri Daugavai, mūsu “kontā” jau ir kilometrs un, dodoties atpakaļ, vēl viens,” viņa ir gandarīta.
Katram savas nūjas
“Katram jābūt augumam atbilstoša garuma nūjām, lai slodze uz dažādām ķermeņa daļām sadalītos pareizi. Nūjas var izmantot ne tikai balstam, bet arī vingrošanai iesildoties. Dažiem patīk, ka tās ir mazliet smagākas nekā parasti, jo tad roku muskuļiem ir lielāka slodze,” stāsta Ilze.
Savulaik, kad vēl nebija zināms, vai visiem pietiks par Eiropas Savienības struktūrfondiem iegādātās nūjas, nūjotājs Pēteris Cepurītis pagatavojis tās no lazdas koka. Viens no vecākajiem pulciņa dalībniekiem Harijs Jaunzems (89) tās izmanto vēl tagad. Viņš atzīst: kaut arī šīs nūjas nav regulējamas, nebūt nav sliktākas par rūpnieciski ražotajām. Toreiz, kad gandrīz pirms 10 gadiem dibināts pulciņš, viens pāris maksājis ap 30 latiem, taču Pēteris par šādu naudu pagatavojis piecus pārus. Kāpēc gan lieki tērēties?
“Lai gan lauku cilvēki daudz negulšņā, bet kustas, nūjošana ir pavisam cita lieta, no kuras lielāks labums veselībai. 2007. gadā, kad iecerējām sākt nūjot un rakstījām par to projektu, sākumā biju diezgan skeptiski noskaņots, jo domāju, ka šai nodarbei nebūs daudz piekritēju, tomēr tā lieta aizgāja,” atzīst Harijs. “Sākumā, kamēr nūjošana vēl nebija tik populāra kā tagad, pretimnācēji jautāja, kur mums ir slēpes, un es jokojot atbildēju, ka naudas pietika tikai nūjām,” viņš smaida. Harijs savā cienījamajā vecumā ir viens no aktīvākajiem sportotājiem. Seniors ne tikai nūjo, bet arī grūž lodi, met šķēpu un veterānu sacensībās iegūst zelta medaļas.
