Pēc Maskavas režisoru plāna 0
Jau sen zināms, ka pēc Baltijas valstu okupācijas 1940. gada jūnijā jaunās valdības veidoja uz šejieni atsūtītie augstie Maskavas emisāri: A. Višinskis Latvijā, V. Dekanozovs Lietuvā un A. Ždanovs Igaunijā. Kad šis darbs bija padarīts un jūlija vidū jauni parlamenti ar vienu kandidātu sarakstu “ievēlēti”, pirmie divi “biedri” 17. jūlijā devās pie sava virsvadoņa Tallinā, lai apspriestos, ko un kā tālāk darīt “atbrīvotajā” reģionā.
Kad lēmums bija pieņemts, “troika” nosūtīja J. Staļinam un V. Molotovam telegrammu, lūdzot akceptēt viņu izstrādāto plānu. Lūk, šis dokuments, kuru mēs pirmo reizi publicējam latviešu valodā.
“1. Jauno parlamentu pirmo sēdi visās trijās valstīs atklāt svētdien, 21. jūlijā. 2. Pirmo sēdi atklāj vecākais deputāts, kas savu ievadrunu veido “Darba tautas savienības” platformas garā. 3. Dienas kārtības jautājumā noteikt: Par valsts varu (attiecīgi Igaunijā, Lietuvā un Latvijā); Par iestāšanos PSRS; Par lielo īpašnieku zemes konfiskāciju; Par banku un lielrūpniecības nacionalizāciju. Par visiem dienas kārtības jautājumiem sesijas pieņem deklarācijas. Deklarāciju projektus nosūtām jums vienlaikus. 4. Pēc dienas kārtības jautājuma apspriešanas ievēl komisijas jaunu konstitūciju projektu apspriešanai, kas jāizskata parlamentu nākamajās sesijās. Komisijas darbam – 1 nedēļa. 5. Pēc tam Igaunijā un Latvijā jāizlemj jautājums par valsts prezidentiem (A. Smetona bija aizbēdzis uz Vāciju. – R. T.): sesijām jāatbrīvo viņi no prezidenta pienākumiem un prezidenta pienākumu izpildīšana jāuzdod premjerministram. 6. Pirms sesiju slēgšanas uzstājas premjerministri ar paziņojumiem par pilnvaru nolikšanu. Sesijām jāatbalsta valdību darbs: jāizsaka tām uzticība un jāpilnvaro tās pildīt savas funkcijas līdz jaunas valdības izveidošanai uz jauno konstitūciju pamata. 7. Darba nobeigumā sesijas ievēl aptuveni 20 cilvēku lielu delegāciju no katras republikas braucienam uz Maskavu, lai nodotu parlamentu vārdā iesniegumus PSRS Augstākajai Padomei par iestāšanos PSRS. 8. Sesijas strādā apmēram 3 dienas. Pēc deklarāciju pieņemšanas par valsts varu un iestāšanos PSRS domājam organizēt darbaļaužu demonstrācijas.”
Šo dokumentu publicējis pazīstamais igauņu vēsturnieks doktors Magnuss Ilmajervs (Magnus Ilmajärv, 1961) šogad Maskavā izdotajā fundamentālajā 806 lappušu lielā grāmatā “Klusā kapitulācija”, kas veltīta Baltijas valstu ārpolitikai starpkaru periodā un neatkarības zaudēšanai. Šo cinisko, sava veida Barbarosas plānu pētnieks atradis Krievijas Federācijas Ārpolitikas arhīvā.
Ko te piebilst? Ja nu vienīgi, ka Baltijas valstu “parlamenti” diemžēl bez ierunām nobalsoja par šo programmu. To latviski sauc par sadarbību jeb pielāgošanos režīmam.
