Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības iztukšoti seifi, kurus viņš lietojis vecmāmiņas vārda aizsegā 2
Pēc administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztukšoti viņa lietotie seifi “SEB bankā” un “ABLV bankā”, atsaucoties uz avotu sniegto informāciju, raksta žurnāls “Ir”. Abi seifi esot bijuši noformēti uz Bunkus vecmāmiņas vārda, taču tos lietojis mazdēls.
Bunkus “ABLV bankā” esot lietojis divus seifus, bet lielākais bijis uz vecmāmiņas vārda.
Sirmgalve, kurai esot ierobežota rīcībspēja, seifa saturu – “vairākus maisiņus un prāvu naudas žūksni ar dažādām naudaszīmēm” – neilgi pēc slepkavības esot paņēmusi līdznešanai, lai arī nekad iepriekš pie seifa neesot ieradusies.
Nelaiķa māte Dace Bunkusa uzskata, ka šīs darbības esot veiktas ar Mārtiņa brāļa Kaspara Bunkus un viņas bijušā vīra Ojāra Bunkus ziņu.
Kā tiesībsargājošās iestādes šā gada jūlijā informējusi Dace Bunkusa, seifā “SEB bankā” Mārtiņš Bunkus esot glabājis svarīgus dokumentus un naudu, bet šī seifa saturs iztukšots nākamajā dienā pēc slepkavības.
Māte pieļāvusi, ka tādējādi policijas rīcībā nav nonākusi informācija par lieliem skaidras naudas apjomiem, ko glabājis Bunkus, kā arī izmeklētāji neesot ieguvuši potenciāli vērtīgus pavedienus viņa slepkavības izmeklēšanā – informāciju un dokumentus, kuru nonākšanu policijas rokās nelaiķis vai citas personas nebūtu vēlējušās.
Tāpēc Dace Bunkusa tagad “ceļ trauksmi par ģimenes locekļu iespējami nelikumīgām darbībām slepkavības izmeklēšanas kavēšanā”, raksta izdevums.
“Ir” atzīmē, ka policijai seifu saturs, visticamāk, nav zināms. Turklāt seifi, kurus administrators faktiski lietojis vecmāmiņas vārda aizsegā, radot aizdomas par rīcību ar lielām naudas summām, kuru izcelsme ir neskaidra.
Tas savukārt nesaskanot ar Mārtiņa Bunkus deklarēto finanšu stāvokli, jo savā pēdējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2017.gadu Mārtiņš Bunkus skaidru naudu nebija deklarējis.
Bunkus slepkavība bija rūpīgi plānota, tās izpildē iesaistīti organizētās noziedzības pārstāvji, bet divu gadu laikā kriminālprocesā nav redzamu rezultātu, joprojām nav neviena aizdomās turētā, raksta izdevums.
Pamata versija izmeklēšanā ir Bunkus profesionālā darbība. Dzīves pēdējos gados Bunkus bija iesaistīts “Trasta komercbankas” (TKB) likvidācijā, oficiāli nopelnot vairāk nekā miljonu eiro.
Paralēli pēdējos mēnešos viņš aktīvi rosījies arī “ABLV bankas” likvidācijas sāgā, oponējot īpašnieku iecerētajai un vēlāk valsts akceptētajai bankas pašlikvidācijai. Policija līdz šim nav identificējusi, kurš no slepkavības izmeklēšanas virzieniem varētu būt īstais, bet upura māte vērsusi likumsargu uzmanību uz TKB likvidācijas procesu.
Dace Bunkusa kā vienu no galvenajiem slepkavības izmeklēšanas virzieniem izvirza tieši šo maksātnespējas procesu un šajā kontekstā piesauc Mārtiņa vecāko brāli Kasparu.
“Nepelnīti piemirsts fakts, ka šajā lietā ļoti lielu lomu spēlē arī Kaspars Bunkus un viņam ir milzīga ietekme uz TKB administratoru Armandu Rasu, tajā skaitā jau pēc Mārtiņa Bunkus nāves Armands Rasa ir veicis ļoti liela apmēra maksājumus ar Kasparu Bunku saistītām sabiedrībām,” vēstulē tiesībsargājošajām iestādēm norādījusi māte.
Viņa atzīmējusi, ka nav skaidrs, par ko šādi maksājumi veikti un vai tie “nav veikti par nelegālām darbībām”.
Nelaiķa mātes izteikumus administrators Rasa nevēlējās komentēt. Savukārt Kaspars Bunkus noliedza, ka viņam būtu jelkāda saistība ar TKB maksātnespējas procesu “un jebkādiem ar to saistītiem jautājumiem”.
Savukārt kā vecmāmiņas pagaidu aizgādnis Kaspars Bunkus nav sniedzis atbildes uz jautājumiem par naudas izcelsmi bankas seifos.
“Ir” lūdzis administratoru Rasu atbildēt, vai TKB likvidācijā ir iesaistīts Bunkus birojs, cik tas ir saņēmis un par kādiem pakalpojumiem. Rasa atteicies atbildēt.
Izdevums aplēsis, ka administratora atlīdzības šajā procesā nav mazas – saskaņā ar 2017.gada novembrī bankas kreditoru sapulcē nolemto administratoram un viņa palīgam tiek izmaksāti 30% no atgūtajiem līdzekļiem.
“Ir” apkopotā informācija no maksātnespējīgās bankas ikmēneša pārskatiem liecinot, ka 2018.gadā administratoram Rasam un viņa palīgam kopumā izmaksāti 1,12 miljoni eiro, 2019.gadā – 1,38 miljoni eiro, bet šogad pirmajā pusgadā – 1,24 miljoni eiro.
Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijā norādītās informācijas, Rasa esot paturējis sev tikai nelielu daļu no šīs summas un lauvastiesu TKB procesā saņemtās administratora atlīdzības “atdod kādam citam”, pieļauj izdevums.
Proti, 2018.gadā Rasa kopumā no saimnieciskās darbības un kā advokāts deklarējis ienākumus 249 000 eiro apmērā, bet 2019.gadā – 273 000 eiro.
“Ja pieņem, ka Latvijas Vēstnesī publicētās TKB administratora atlīdzības norādītas pilnā apmērā ar PVN, tad sanāk, ka Rasa kādiem neatklātiem palīgiem atdevis vairāk nekā 70% no kopējās TKB atlīdzības – šajos divos gados tie ir nepilni 1,5 miljoni eiro. Tātad vēl vairāk nekā savulaik partnerībā ar nelaiķi Mārtiņu Bunku, kad ienākumi tika dalīti uz pusēm,” raksta “Ir”.
Rasa šos datus pēc būtības neesot komentējis, un arī Bunkus birojā atbildes pēc būtības neesot sniegtas.
Uzņēmuma valdes loceklis, Mārtiņa Bunkus jaunākais brālis Kristaps Bunkus rakstiskās atbildēs norādījis, ka “viedokli par citas personas ienākumiem un to izlietošanu nevaram sniegt, jo šie jautājumi ir tikai un vienīgi Armanda Rasas privāta lieta”.
