“Pēc krīzes būs vairāk īstuma.” Saruna ar Ināru Mūrnieci 5
“Mans uzstādījums ir – Saeimas sēdēs aprīlī strādāt tikai ar tiem projektiem, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas pārvarēšanu,” intervijā “LA” saka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Kāds ir viņas skatījums uz valstī un parlamentā notiekošo, kad Latvijā noteikta ārkārtējā situācija?
Valsts prezidents izteicis vēlmi, lai mediju daudzšķautņainā mozaīkā Covid-19 radītās krīzes dēļ neizbirtu ne stikliņš. Levita kungs pielīdzina medijus stratēģiski svarīgām nozarēm. Tikmēr preses stāvoklis vēl vairāk pasliktinājies, žurnālisti zaudē darbu, daudziem samazina algas, laikraksti ir novesti līdz izdzīvošanas pēdējai robežai. Vai tiešām būs progress un solis uz priekšu, ja Latvija kļūs par pirmo Eiropas valsti, kurā pilnīgi visi tipogrāfijā drukātie preses izdevumi nobeigti un iznīcināti? Kāpēc tas uztrauc tikai prezidentu?
I. Mūrniece: Tas uztrauc arī Saeimu un mani, jo zinu, ko nozīmē žurnālista darbs. Šobrīd visi esam ārkārtējā situācijā, kādu mūsu paaudzes cilvēki nav piedzīvojuši.
Galvenais, par ko jādomā, lai iedzīvotājiem nezustu drošības sajūta, lai cilvēkiem, kuri krīzes dēļ zaudējuši darbu vai nonākuši nelabvēlīgos apstākļos, būtu iztikšana.
Un jādomā arī par presi, kas ir svarīga mūsu dzīves daļa. Medijiem, kuri asi izjūt krīzi uz savas ādas ar ienākumu samazinājumu, mums ir labas ziņas. Atbalsts presei būs. Valdība piešķir pāri par 2 miljoniem eiro gan satura veidošanai, gan laikrakstu, žurnālu piegādēm. Papildu atbalstu saņems sabiedriskie mediji.
Preses izdevēji vēlas arī samazināto – 5% – PVN likmi drukātās preses izdevumiem un lai valsts arī 2021. gadā uzņemtos pasta izdevumu segšanu.
Pašlaik tiek piešķirtas lielas summas mediju noturēšanai virs ūdens. Mūsu kultūras ministrs dara, ko var. Ministrijas iesniegtajā ziņojumā valdībai ir ieteikts arī apsvērt šādas likmes piemērošanu, taču patlaban lēmuma nav.
Tiek meklēti risinājumi, kā gadu no gada pastāvīgi saglabāt universālo pakalpojumu ar “Latvijas Pasta” starpniecību un turpināt avīžu piegādi abonentiem.
Ministru prezidents Kariņš solīja, ka aizgājušo privāto reklāmas devēju vietā ieradīsies valsts iestādes, pērkot reklāmas laukumus un minūtes.
Ārkārtējās situācijās valdība ir galvenā, kas uzņemas krīzes pārvarēšanu, un tas ir apsveicams priekšlikums šādā veidā atbalstīt laikrakstus, TV un radio.
Kāpēc Saeimā, pārejot uz darbu attālinātā režīmā, uz sēdēm netika ielaisti žurnālisti? Runa ir par informācijas pieejamību.
Kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, parlamenta darbs neapstājās. Meklējām darba formas, kā strādāt tālāk.
Ātrāk pārorientējās Saeimas komisijas, kuras ir mazskaitlīgākas un kurām IT nozare spēja piedāvāt tehnoloģiskās platformas attālinātam darbam. Deputātu simta kopā nākšana ir ievērojami sarežģītāka.
Izskanēja pat bažas, vai Saeima spēj strādāt pēc viena deputāta inficēšanās ar vīrusu – vai nevajadzētu parlamenta funkcijas nodot Ministru kabinetam. Deputāti frakciju padomē piedāvātos risinājumus noraidīja, ieskaitot variantu strādāt ar samazinātu kvorumu, kā tagad darbojas, piemēram, Zviedrijas riksdags.
Mans variants bija veidot videokonferences režīmu, kurā pilnvērtīgi noritētu debates un vienlaikus tiktu nodrošināta deputātu savstarpējā distancēšanās. Esmu gandarīta, ka kolēģi to pieņēma un mūsu IT speciālisti šādu iespēju radīja. Izturēja gan tehnika, gan deputāti, kuri divās dienās “pieveica” piecas ārkārtas sēdes, izskatot likumprojektus. Vēsturiski tā bija pirmā reize, kad Saeima sanāca kopā astoņās dažādās zālēs.
Gribu teikt paldies tiem gandrīz 90 deputātiem, kas ieradās un konstruktīvi un organizēti strādāja.
Ja pateicāties deputātiem par disciplinētību, vai tas nozīmē, ka krīzē opozīcija valsts interešu vārdā vienojusies par kopdarbību ar pozīciju?
Katra partija, protams, turpina cīnīties par savām prioritātēm. Tā Nacionālai apvienībai, piemēram, ir svarīgs atbalsts vecākiem ar bērniem, un esam gandarīti, ka panācām 50 eiro piemaksu par katru atvasi vecākiem, kuri spiesti pārtikt no dīkstāves pabalstiem, un arī atbalsts citam grupām.
Pašlaik deputāti spēj labāk ieraudzīt kopējo situāciju valstī. Saeima dara to, kas ir krīzes situācijā nepieciešams, un dara, cik labi iespējams. Priecē debašu nopietnība komisijās, tas, ka opozīcija nāk klajā ar vērā ņemamiem priekšlikumiem. Ne visi tie īstenojami uz karstām pēdām, bet racionālākie tiek iestrādāti nolēmumos. Viens no jautājumiem, ko opozīcija izvirzīja attiecībā uz banku uzraudzību, – lai nepamatoti netiek sadārdzināti kredīti.
Priekšlikums nebija gana labi noformulēts, bet valdība ir sapratusi, ka tam jāseko līdzi.
Arī valdība strādā saliedēti kā komanda, kur katram ministram ir sava īpašā vieta un īpašais uzdevums.
Man tomēr jāvaicā, kāds ir morālais klimats koalīcijā, ja agrāk gaišais Kariņa kunga vaigs pēdējā nedēļā šķiet pelēks? Vai premjers nav paguris vilkt uzkrauto vezumu, kad vienlaikus jātiek galā arī ar piecām dažādām partijām un to vēlmēm?
Jums laikam pielikts pelēkais filtrs televizora ekrānam. Kariņa kungu, cik esmu attālināti vai tuvumā sastapusi, redzu aizvien tikpat enerģisku kā vienmēr. Bet, protams, darba intensitāte ietekmē.
Vai Saeimā jāturpina darbs pie administratīvi teritoriālās reformas? Pašvaldību savienība, opozīcija iesaka to apturēt.
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) uzraudzības komisijā var virzīties tālāk, skatot iesniegtos priekšlikumus.
Mans uzstādījums ir – Saeimas sēdēs aprīlī strādāt tikai ar lēmumu un likumu projektiem, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas pārvarēšanu. Jārezervē arī laiks jautājumiem, kas papildus tiks atzīti par steidzamiem. ATR nav jautājums, par kuru Saeimai jāizlemj jau šomēnes.
Kā vērtējat medicīnas dienestu darbu Covid-19 saslimstības ierobežošanā?
Ļoti augstu vērtēju to, ko dara NMPD vadītāja Liene Cipule, infektologi, citi mediķi, kuri strādā ārkārtas režīmā, riskējot ar savu veselību. Esmu gandarīta, ka par darbu krīzes periodā vienu mēnesi mediķi, kuriem pašlaik visintensīvākais darbs, saņems algas pielikumu 50% apmērā, bet turpmāk paredzētā piemaksa būs 20% un plašākam lokam. Svarīgi ir teikt pateicības vārdus, bet svarīgs arī atalgojums, jo tā ir sevis ziedošana, darba laiks, kas pavadīts prom no ģimenēm, bērniem.
Partijas varētu atteikties no piešķirtā valsts finansējuma daļas, novirzot to, piemēram, mediķu prēmēšanai vai datoriem daudzbērnu ģimenēs!
Kādēļ šos līdzekļus politiskajiem spēkiem piešķīra? Līdzīgi kā citās valstīs – demokrātijas veicināšanai. Lai partijas būtu rīcībspējīgas un strādātu tīrām rokām. Lai nebūtu kārdinājuma darboties ar melnām kasēm un sponsori zaudētu ietekmi pār politiku. Man bija saruna ar Zviedrijas parlamenta spīkeru, kurš teica, ka arī zviedri piešķir partijām budžeta naudu, lai netiktu pieņemti tādi lēmumi, kas vēlāk sabiedrībai izmaksā daudz dārgāk.
Tiesa gan, Saeimā bija balsojums par azartspēlēm, par kuru pēc tam daudz runājām partneru starpā un to apsprieda vēlētāji. Kopējais balsojums bija labs, panākot azartspēļu vietu slēgšanu, bet bija bažas, ka spēļu lobijs gan ir ielavījies Saeimā – atšķirībā no žurnālistiem, kuri uz sēdi nevarēja nākt. Vēlāk par to koalīcijas sēdē neviens neatzinās…
No kā Saeimai būtu jāatsakās, solidarizējoties ar tautu, – teiksim, no kapitālā remonta vai no dārgiem ziedu iepirkumiem?
Esmu lūgusi pašlaik pārskatīt visus iepirkumus, ko plāno Saeimas administrācija, un sludināt vien tos, bez kuriem pavisam nevar iztikt, lai nodrošinātu parlamenta funkcionēšanu.
Ziedu iepirkums ir apturēts. Iesāktie remontdarbi gan tiks turpināti – ēkas drošības dēļ.
Kā vērtējat rosinājumus krīzes laikā samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu? Vai nav jāpārskata arī Saeimas štatu saraksts?
Neredzu, ko daudz mazināt. Tas jāvērtē pašām ministrijām. Valdībai jāpilda visas funkcijas, kādas bija pirms krīzes, un papildus klāt nākušas jaunas. Pašlaik ir cilvēki, arī Saeimā, kas strādā attālināti.
Piemēram, komisiju konsultanti, kuri šodien strādā no mājām, bet rīt būs vajadzīgi uz vietas Saeimā. Vai mūsu Juridiskais birojs, kas analizē no valdības atsūtītos likumprojektus. Pašlaik ir vienalga, vai jurists analīzi veic mājās pie datora vai sēžot darba kabinetā. Vai ierēdņiem būtu jāiet bezdarbniekos? Šobrīd neredzu tam iegansta.
Ko cilvēkiem māca vīrusa krīze, un kā būs, kad viss tiešām beigsies?
Man bija nu jau aizsaulē aizgājusi ļoti mīļa Ligijas tante. Viņa dzīvoja Smiltenē un bija pilsētas Goda pilsone. Bijusī fizkultūras skolotāja, nodarbojās arī ar zirgu sportu. Tante mums bija dzimtas “ģenerālis”, kas atnāk, nostāsta skarbas patiesības, bet ne bez smaida un ar lielu optimisma devu, lai mūs sapurinātu un uzmundrinātu.
Grūtos brīžos vienmēr atceros Ligijas tanti. Kad tikāmies, viņa stāstīja, ka salīdzinājumā ar pagājušiem padomju okupācijas gadiem šais laikos visa kā ir gana. Modernas tehnoloģijas ar iespējām momentāni sazināties. Plazmas televizori, veļas un trauku mazgājamās mašīnas, viedtālruņi, tāli ceļojumi. Tante atcerējās, ka bez tā visa varēja iztikt, jo ne jau lietu pārbagātība dara cilvēku laimīgu.
Tas, kas mūs dara laimīgus, ir tieša saskarsme, cilvēciskas attiecības, un vissvarīgākais ir dzimtu kopā nākšana, dziesmas un patiesa sirds līksmība.
Šobrīd tā daudziem pietrūkst. Trūkst saskarsmes tai nozīmē, ka nedrīkst apskaut piederīgos, sabučot vecomāti. Taču man ir sajūta, ka cilvēki tagad daudz vairāk piedomā cits par citu, par saviem piederīgajiem, nevis par lietām. Pēc krīzes būs vairāk vienkāršības un īstuma.
