Egils Līcītis: Laiki mainās, Kremļa reizrēķins – ne 6
Pasaules nepastāvībā laiki mainās, un tikai informācijas pasniegšanas maniere Maskavas mērcē un pēc Kremļa reizrēķina ir nedzeltējoša, stabila vērtība. Ar nostalģisku baudu skatos krievu TV kanālu “tiešā vada” vēstījumus no proeiropeiski noskaņoto ukraiņu piepildītā Kijevas Neatkarības laukuma, uzminēdams ikkatru dramatiski piesātinātā sižeta pavērsienu un pievienoto pikanto detaļu. Akurāt mats matā tā pati bilde, kas reportāžās pirms 22 gadiem no Rīgas barikādēm, kuras apsēduši nacionālistu pūļi. Vai dzīvs vēl vecais režisors? Varbūt skatāmies atkārtojumu, līdzīgi mūždien Vecgada izrādītai “Likteņa ironijai jeb Vieglu garu”? Ziņu soļankā papriekš ir līdz zobiem apbruņotu kaujinieku “bojeviku” rēgainums. Kadrs parāda vīru ar cirīti aiz jostas. Skaidrs, ka viņš nav nācis uz Maidana laukumu ugunskuram malku cirst, bet izliet asinis. Seko fašistu spokošanās. Ilustrācijai – ultranacionālistu partijai ir brīva vaļa Rietum ukrainā darīt, ko tā iedomājas. Reku, Ļvovā 9. maijā Uzvaras svētku gājiena dalībniekiem rauj nost lentītes sv. Georga krāsās. Ultranacionālisti nav piedzimuši kā jēzuliņi, tie ir banderoviešu, kāškrusta tetovēto līdzskrējēju pēcteči un sekotāji. Kā notikumu komentētāji visnoderīgākie “pirmavoti” Krievijas televīzijām ir vietējie kangari – lelles ar vēstures zinātnes grādu vai pagātnes kultūrslāņa relikti. Piebildīšu, ka Latvijā Maskavas gultas klājēju nekad nav trūcis un nepietrūks.
Skatāmies tālāk video no krievu sputņika. Saujiņa provokatoru dodas cīņā ar pieminekļiem – Ļeņins nokautā, kā pa galvu dabūjis no boksera Kļičko! Monuments, kur tie gadi, kā rātni stāvējis Kijevas centrā, ar blīkšķi noveļas uz trotuāra. Skumjas māc kā Kijevas, tā Ukrainas komunistu līderi – sadragātais Iļjičs noteikti augšāmcelšoties. Bet rakstnieks Alberts Prohanovs, uz divām kājām iemiesota “Pravda”, brīdina – kritis Ļeņins ir vien šķavas. Nu pagaidiet – vadoņa vietā uz postamenta uzstutēs Hitleru!
Saprotama lieta, ka plosās ne jau ukraiņu tauta, bet simti speķi pārēdušies, Rietumu sakūdīti nacionālisti. Simti tūkstoši dzelteni zilo brīvības maršētāju vienkārši nonākuši sliktu draugu ietekmē. Viņi pakļāvušies vēstures politizācijai, kūdīšanai – labāk būtu palikuši mājās un boršču vārījuši.
Paga, uztraucies vientiesīgais latviešu TV skatītājs – Maskavas speckorespondentiem ir plakanā pēda vai percovka pie vainas, ja viņi laikus nepagūst uz notikumiem, ko redz pārējā pasaule? Dīvainīši taču atskaņo melus un nekrietnības komplektā ar uzskatāmiem Kremļa zobu griešanas aģitācijas materiāliem! Nē, tie nav meli, ir pa šņaucienam uz vienu pusi ielocītas taisnības arī, kas iegulstas gadiem pārbaudītā izpildījumā – mākslinieciskās kvalitātes ziņā dažbrīd pat Staļins aplaizītu ūsas un Brežņeva laikmetā šis “autorkino” dabūtu prēmiju! Man arī patīk, kā ķinītī skalo smadzenes, un ukraiņi iedeva “Oskaru” izveicīgākajam žurnālistam, kurš pratās baltu par melnu pārtaisīt!
