Pēc kontrolpaketes pārdošanas Guseļņikovam vēl paliks daļa ”PNB bankas” akciju 0
Pēc 60% akciju pārdošanas Grigorijam Guseļņokovam vēl palikusi daļa ”PNB bankas” akciju, to LNT Ziņām apliecināja bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Bankas pārskati liecina, ka Guseļņikovam līdz šim piederēja 38% procenti akciju un netiešā veidā vēl 57,66%.
”PNB bankas” vadītājs Bramvels norādīja, ka jaunais īpašnieks iegādājas lauvas tiesu bankas akciju, lai kontrolētu un pieņemtu lēmumus par bankas tālāko attīstību.
Jaunie akcionāri plānojot ieguldīt papildu kapitālu bankas attīstībā un vienlaikus paziņojuši, ka tie nav ieinteresēti turpināt sāktās tiesvedības, tai skaitā pret Latvijas valsti, kurā Guseļņikovs pārmeta kādai augsta ranga Latvijas amatpersonai centienus izspiest no bankas kukuļus, ar to, visticamāk, domājot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
”Mēs saprotam, ka attīstīties Latvijā, pastāvot strīdam ar valsti, ir diezgan grūti,” skaidroja Bramvels.
Viņš uzsvēra, ka ”PNB bankas” darbību un līdz ar to tās aptuveni 80 000 klientu gaidāmais darījums neietekmēs.
”Vienīgi jaunajiem akcionāriem ir plašāk redzējums par bankas produktu, tehnoloģiju attīstību un bankas attīstību kopumā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Mēs gribētu atsākt aktīvāk kreditēt, kā tas vēsturiski bijis,” tā Bramvels.
Bankas vadītājs atklāja, ka jauno akcionāru vārdi, kuru vidū ir ASV un Francijas pilsoņi, tiks atklāti pēc tam, kad akciju pārdošanas darījums tiks juridiski apstiprināts. Tas varētu aizņemt pāris nedēļas.
Par izmaiņām informēts banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas attiecīgi sazinās arī ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kura kā bankas uzraudzības iestāde lems, vai ļaut jaunajiem akcionāriem iegūt būtisku līdzdalību ”PNB bankas” akciju kapitālā.
Lēmumu ar balsu vairākumu pieņems ECB uzraudzības valde, kurā šobrīd ir FKTK vadītājs Pēters Putniņš un Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Pēc bankas iesnieguma saņemšanas ECB lēmumu parasti pieņem 60 darba dienu laikā, jo jāizvērtē daudzi kritēriji. ”Potenciālo akcionāru finansiālā stabilitāte, plānotais biznesa modelis, ieguldīto līdzekļu izcelsme, arī iespējamā ietekme uz naudas atmazgāšanas riskiem, kā arī, protams, ieguvēju reputācija un arī, ja plāno izmaiņas vadībā, tad arī, protams, šo nākamo vadītāju atbilstība likumā noteiktajām prasībām,” LNT Ziņām skaidroja FKTK Licencēšanas daļas vadītāja Agnese Alaine.
”PNB Bankas” vadītājs LNT Ziņām vēl norādīja, ka, pārbaudot informāciju par jaunajiem akcionāriem, problēmu ar viņu kapitāla izcelsmi, tā pietiekamību un reputāciju nevajadzētu būt.