Maljorkas sala no Spānijai piederošo Baleāru salu arhipelāga, kura lielākās sastāvdaļas vēl ir Menorkas, Ibicas un Formenteras salas, jau pārskatāmā nākotnē varētu iet Katalonijas ceļu, zina vēstīt Krievijas valsts finansētā vietne “Sputņik”. Arī citi Krievijas mediji, piemēram, “RIA Novosti” ziņo līdzīgi – reģionālā separātisma noskaņojums Spānijā esot ļoti spēcīgs, atbalstīt kataloņus to neatkarības demonstrācijās braukuši cilvēki no Maljorkas, Galisijas, Valensijas un Azoru salām. Tikmēr vietne “Regnum” pareģo Valensijas, Kanāriju salu, Galisijas un, protams, Basku zemes atdalīšanos. “Sputņik” vēsta, ka 28. oktobrī gaidāma partiju apvienības “Més per Mallorca” (“Vairāk Maljorkai”) sanāksme, kurā spriedīs par referendumu un ceļu, kādā pasludināma “Maljorkas republika”. Iespējams, referendums tiks nozīmēts uz 2030. gadu. Un, ja tas notiks, līdzīgu kursu uzņemšot arī pārējās arhipelāga salas, jo, pēc neatkarības piekritēju domām, Spānijas centrālā vara “ekonomiski apspiež” Baleāru salas. Tiesa, tik “drošas virzības” uz neatkarību kā Katalonijā tur vēl neesot, bet… “Sputņik” aptaujātais Madrides Komplutensas universitātes socioloģijas profesors Armando Fernandess Steinko, pats būdams katalonis, tomēr Spānijas sašķelšanas pretinieks, brīdinājis, ka tālākā reģionu neatkarības kustība var novest pie līdzīga procesa, kāds 20. gadsimta 90. gados bija vērojams Balkānos. Steinko, pēc visa spriežot, politiski kreisi orientēts, piebilst, ka šajā ziņā viņa pozīcija pilnībā saskanot ar Spānijas labējo partiju uzskatiem: “Ir runa par mēģinājumu uzspridzināt Spānijas valsti.” Ja tas sekmēšoties, tad Eiropā Pireneju pussalā parādīsies “nestabilitātes perēklis”.

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

Lasīt citas ziņas

Izcelsme un izplatība

“Separātisma uzliesmojums” Spānijā un Eiropā kopumā ir viens no pēdējā laika Krievijas masu informācijas līdzekļu iecienītākajiem tematiem. “Sputņik” par to spriež gan spāņu, gan angļu versijās. Nesen, piemēram, tika apgalvots, ka pamazām spēkā pieņemoties pat Somijai piederošo zviedrvalodīgo Ālandu salu neatkarības tendences. Būtu pārspīlēti sacīt, ka Rietumeiropas valstu drīzā “sairšana” Krievijas medijos tiktu propagandēta ļoti skaļā un pārliecinošā tonī. Tā nav tik uzstājīga kā vēl pirms gada tiražētās prognozes par Eiropas Savienības izjukšanu, taču tiek radīta nervoza noskaņa, ka Eiropa ir nestabila, vardarbības pavadītas teritoriālās pārmaiņas pārskatāmā nākotnē var rasties jebkurā vietā. Šajā noskaņojumā labi iederas Krievijas valsts televīzijas (RTR) 1. kanāla ziņu raidījuma 8. oktobra teksts par Eiropu pēc Katalonijas notikumiem: “Tātad, ko gan darīt ar Kataloniju? Eiropas politiķi ir apjukuši. Viņi nav gatavi tādai notikumu attīstībai. Bet ja nu Basku zeme un atkal Skotija? Un Beļģija? Ja flāmi un valoņi sadomās atdalīties? Un Itālijas ziemeļi, kur jau sen skan balsis par atdalīšanos? Vai tas šķiet neiespējami? Kādēļ gan? Dienvidslāviju taču izjauca pavisam nesen.” Arī tas ir viens no pēdējā laika Krievijas mediju paradumiem – salīdzināt Spāniju un citus separātisku ideju gadījumus Eiropā ar Dienvidslāvijas iziršanu 90. gados.

Atmaskojums

Šodien Katrīnas diena – tā ir ļoti zīmīga diena laika vērošanā, pēc kuras var pateikt, kāda būs ziema

Tas ir absurds! Kā tas nākas, ka identiska sastāva “Spilva” kečupiem ir divas dažādas cenas… Par ko cilvēkiem liek piemaksāt?

TV24

Klauss par kokrūpniecības nozari: “Kā nozare mēs esam stabila. Mums eksistenciālie jautājumi vairāk slēpjas politiskajos jautājumos”

Pustotalitāro Dienvidslāviju salīdzināt ar pašreizējo, demokrātisko Spāniju nozīmē pilnībā ignorēt, ka pirmajā jau gadu desmitiem pastāvēja starpetniskā spriedze, reliģiskās atšķirības, bija dažāda valstiskuma pieredze un valdīja serbu šovinisms. Līdzīgi PSRS, Dienvidslāvija izira, tiklīdz atslāba “stingrā roka”. Tie ir faktori, kuriem analogu pašreizējā Spānijā neatrast. Taču neizbrīna, ka “Sputņik” atsevišķus viedokļus kārtējo reizi pasludina par vispārēju tendenci. Pieminētā partiju koalīcija “Més per Mallorca” apvieno Maljorkas sociālistus, vietējos “zaļos” un vēl virkni lokālo sīkpartiju. Tomēr koalīcijas panākumi vēlēšanās līdz šim bijuši gauži pieticīgi. Autonomajā Baleāru salu parlamentā tai pieder sešas no kopumā 59 deputātu vietām, bet Maljorkas salas vietējā padomē – sešas no 33. 2015. gadā viņus atbalstīja ap 14% vēlētāju. Somijas Ālandu salās partijai “Ålands Framtid” (“Ālandu nākotne”) – vienīgajai partijai, kas tur vispār pārstāv neatkarības ideju, – salu pašpārvaldes parlamentā šobrīd ir divas balsis no 30. Taču “Sputņik” pietiek ar to vien, ka kāds par tamlīdzīgām partijām balso un tām izdodas iegūt kādu vietu pašvaldību struktūrās, kas tiek pasniegta kā droša drīzas reģiona neatkarības zīme. Kas attiecas uz vietnes izmantoto ekspertu, Madrides universitātes sociologu Steinko, tad, spriežot pēc biežuma, ar kādu viņa vārds parādās “Sputņik” ziņās, Steinko ir viens no šīs vietnes spāņvalodīgās versijas “štata” ekspertiem. Interesanti, ka citi spāņvalodīgie mediji Steinko padomu jautā ļoti reti, bet “Sputnik Mundo” – burtiski ar dažu dienu intervālu.

ATBALSTA