Pēc kādiem principiem depozīta sistēmu plānots ieviest citās Eiropas valstīs? 0
Kamēr Latvijā turpinās diskusijas par to, kādu depozīta sistēmas modeli izvēlēties, Eiropā aktīvā ieviešanas procesā ir depozīta sistēma Skotijā un Slovākijā, kur tā darbība sāks attiecīgi 2022. un 2021. gadā.
Pēc kādiem principiem darbosies depozīta sistēma šajā valstī, un ko, sistēmu ieviešot, būtu vērts ņemt vērā arī Latvijai?
Gan Skotija, gan Slovākija, analizējot pieredzi citās Eiropas valstīs, depozīta sistēmu veidos līdzīgu, kā Skandināvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā būs centralizēta, bezpeļņas organizācija, kas ir obligāta visiem tirgotājiem un ražotājiem, un darbosies ražotāju veidota sistēmas operatora vadībā.
Skotija izvirzījusi augstus mērķus un jau pirmo trīs gadu laikā apņēmusies panākt, ka tiek savākti 90% no tirgū nonākušajiem iepakojuma veidiem.
Tas apsteidz Eiropas Savienības izvirzītās prasības, kas dalībvalstīm prasa nodrošināt, lai līdz 2025.gadam atpakaļ tiek savākti un pārstrādāti 77% PET dzērienu iepakojumu, bet līdz 2029.gadam – pat 90% plastmasas iepakojumu. Skotijā plāno caur depozīta sistēmu atpakaļ pārstrādei un atkārtotai uzpildīšanai savākt PET iepakojumus, kā arī skārdu, tēraudu, alumīniju, stiklu un HDPE jeb augsta blīvuma polietilēnu. Nākotnē iepakojumu klāstu plānots vēl vairāk paplašināt.
Atpakaļ tiks savākti alus, ūdens, atspirdzinošo un enerģijas dzērienu, sulu , kā arī dažāda veida alkohola iepakojumi. Ar depozīta sistēmas starpniecību Skotijas iedzīvotāji atpakaļ varēs nodot 0,05 līdz 3 litru tilpuma iepakojumus, pretī saņemot atlīdzību – 20 pensus. Skotijā pārstrādei un atkārtotai uzpildīšanai dzērienu iepakojumus varēs nodot gan automatizēti – taras automātos, gan manuāli – dalība depozīta sistēmā būs obligāta visiem tirgotājiem, kas nozīmē, ka dzērienu iepakojumus atpakaļ varēs nodot jebkurā veikalā.
Savukārt Slovākijā dzērienu depozīta sistēmā tiks iekļautas vienreiz lietojamās plastmasas pudeles un metāla bundžas no 0,1 līdz 3 litru tilpumam. Arī Slovākijas izvirzītie mērķi nedaudz apsteidz Eiropas Savienības prasības un paredz, ka līdz 2022.gada beigām atpakaļ tiek savākti vismaz 60% dzērienu plastmasas iepakojumi, līdz 2024.gada beigām – vismaz 77%, bet no 2027.gada – 90% plastmasas dzērienu iepakojumi.
Savukārt dažādu skārdeņu un cita veida metāla dzērienu iepakojumiem 90% atpakaļ-savākšanas rādītājus plānots sasniegt, jau sākot no 2025.gada. Likumprojekts paredz, ka par katra plastmasas dzēriena iepakojuma atpakaļ-nodošanu varēs saņemt 12 eiro centus, bet par katru metāla dzērienu iepakojumu – 10 eiro centus.
Atšķirībā no Skotijas, Slovākijā no pienākuma manuāli pieņemt atpakaļ depozīta sistēmā iekļautos dzēriena iepakojuma veidus būs atbrīvoti mazie veikali, kur platība nepārsniegs 300 m2, taču arī mazie veikali sistēmai varēs pievienoties brīvprātīgi.
Eiropas valstu līdzšinējā pieredze liecina, ka tieši naudas depozīta atgūšana nodrošina augstus dzērienu iepakojumu atpakaļsavākšanas rādītājus.
Piemēram, Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā pārstrādei vai atkārtotai uzpildīšanai jau šobrīd atpakaļ tiek savākti vairāk nekā 90% depozīta sistēmā iekļauto dzērienu iepakojuma veidu. Tāpat vairums Eiropas valstu par efektīvāko atzinušas depozīta sistēmas modeli, kas būtu centralizēts un obligāts visiem ražotājiem, kā arī darbotos uz bezpeļņas principiem ražotāju un tirgotāju izveidota sistēmas operatora vadībā.
Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas 17 Eiropas valstis, kurās depozītu sistēma jau ir vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam. Depozīta sistēma šobrīd jau veiksmīgi darbojas Igaunijā, Lietuvā, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Horvātijā, Vācijā un Nīderlandē. Latvijas kaimiņvalstis – Igaunijā un Lietuvā šī sistēma darbojas attiecīgi kopš 2005. un 2016. gada.
