Gunārs Nāgels: Pēc kāda kalendāra rīkojas Krievija? 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadīta “Lielā dienā” jeb pavasara saulgrieži. Ziemeļu puslodē dienas tagad ir garākas par nakti, un kļūs arvien garākas līdz Jāņiem jeb vasaras saulgriežiem. Vēl tikai pirms mazliet vairāk nekā simts gadiem jaunais gads daudzviet Eiropā sākās martā.
Anglijā, piemēram, līdz 1752. gadam gads sākās 25. martā. Krievijā senāk gads sākās 1. martā, bet no 1492. līdz 1699. gadam gads sākās 1. septembrī.
Cars Pēteris I pavēlēja, ka 7208. gada 31. decembrim (gadus skaitot pēc bizantiešu kalendāra, kas tad bija spēkā Krievijā) sekos 1700. gada 1. janvāris – jaunā gada pirmā dienā. No tā laika līdz 1918. gada 1. janvārim Krievijā bija spēkā Jūlija jeb “vecā stila” kalendārs.
Ko mums nesīs jaunais gads? Dienas Latvijā kļūst garākas un gaišākas, bet notikumi Ukrainā liek saprast, ka Krievija kārtējo reizi dzīvo pēc pilnīgi cita kalendāra. Pēc kalendāra no Pētera I vai Staļina laika – Krievijas kaimiņu pakļaušanai ir atļauti visi līdzekļi. Starptautiskiem līgumiem, solījumiem un pat vienkāršiem humāniem principiem nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tikai varai.
Kamēr mēs priecājamies par siltākām un jaukākām dienām, tikmēr Ukrainā notiek cīņa par Eiropu. Mēs nedrīkstam lolot nekādas ilūzijas, ka tas būtu tikai “Putina karš”. Dezinformācijas kampaņa pašā Krievijā ir bijusi tik spēcīga un sekmīga, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju atbalsta karu Ukrainā, un arī atbalsta līdzīgas “Sevišķās militārās operācijas” veikšanu pret Baltijas valstīm un Poliju.
Krievija ir ļoti plaša, un, redzot skatus no ciemiem aiz Urāliem, dažreiz liekas, ka tur spēkā nav pat vecā stila kalendārs, bet vēl arvien bizantiešu kalendārs. Ko turienes iedzīvotāji var zināt vai saprast par dzīvi Rietumos? Mēs labi zinām stāstus par Sarkanās armijas karavīru izturēšanos Latvijā 1940. gadā, un varam tikai iedomāties, kā tie “saprot” Ukrainu.
Karā ir vienmēr grūti uzzināt visu patiesību, bet Ukrainas gadījumā ir divi fakti, kurus neapstrīd neviena puse.
Pirmais – Ukrainai bija pasaulē trešais lielākais kodolieroču arsenāls, bet tā visu atdeva 1994. gadā, pretī saņemot Krievijas (un citu valstu) apņemšanos respektēt Ukrainas neatkarību un suverenitāti tā laika robežās, un arī nedraudēt un nelietot varu pret Ukrainu. Otrais – Krievija šogad uzbruka Ukrainai, ne otrādi.
Ukrainas karš nolika visu savās vietās. Tie, kuri vēl nesaprata, tagad skaidri redz pēc kāda kalendāra rīkojas Krievija. Un tas nav nekas labs.
