Foto – Shutterstock

“Pusgadu nespēju runāt” 0

“Kad cilvēku izraksta no slimnīcas, no rehabilitācijas centra, viņš paliek viens mājās, Tamdēļ esmu priecīga par šo izdevumu, jo tajā vienkāršā saprotamā valodā ir pastāstīts un parādīts, kas un kā darāms mājas apstākļos, lai cilvēks iespējami ātrāk atlabtu pēc insulta,” izdevuma atvēršanas svētkos sacīja Insultu pārcietušo cilvēku un viņu radinieku psiholoģiskā atbalsta biedrības “Vigor” priekšsēdētāja Marina Kuzņecova. Viņa pati pārcietusi divus insultus – vienu pirms 15 gadiem, bet otru vēl pēc pieciem gadiem. “Tagad man viss ir kārtībā, tikai labā puse vēl neklausa tā, kā vajadzētu,” pajoko un atzīst, ka viņai pats grūtākais bijusi nespēja runāt, kas ilga apmēram pusgadu. “Visu mūžu esmu bijusi krievu valodas skolotāja, kādu laiku arī skolas direktore. Nespēja parunāt man radīja lielas psiholoģiskas problēmas, taču iepazinu ļoti labu logopēdi un pamazām atguvu runas spējas. Tāpat arī no jauna mācījos darīt citas ikdienišķas lietas,” atklāja Marina Kuzņecova. Pēc “nostāšanās uz kājām” viņa kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību un jau 13 gadus darbojas kā volontiere, tamdēļ viņas redzeslokā nonāk daudz insulta pacientu un viņu tuvinieki, kuri ir sākotnēji ir apjukuši, saskaroties ar jauno situāciju. Biedrības vadītāja saka: “Šāda rokasgrāmata bija ļoti nepieciešama, jo sniedz cilvēkam atbildes uz daudziem jautājumiem, kas parasti rodas, ikdienā saskaroties ar insulta pacienta aprūpi.”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas
To, ka izdevums ir labs palīgs gan insulta pacientiem, gan viņu aprūpētājiem, atzina arī Latvijas Insulta biedrības un Neirologu biedrības vadītāja asoc.prof. Evija Miglāne: “Saslimstība ar insultu ir ļoti augsta mūsu valstī, lai gan esam zinoši šajā jomā. Pēdējo desmit gadu dati liecina, ka ik gadu dažādās Latvijas slimnīcās nonāk 10 tūkstoši pacientu ar smagāku vai vieglāku insultu. Līdz šim Latvijas medicīnā galvenais akcents likts uz akūtas palīdzības nodrošināšanu, taču nereti tiek aizmirsts par to, kas ar cilvēku notiek pēc tam, kad viņš atstāj stacionāru. Uz pārējo Eiropas valstu fona mums ir sliktāki rādītāji par periodu pēc akūtas palīdzības sniegšanas insulta pacientiem. Rehabilitācija, palīdzība ģimenē, ko var sniegt tuvinieki, sociālie darbinieki, psihologi – tam visam ir liela loma, lai cilvēks atlabtu, taču mūsu valstī šī joma nav pietiekami attīstīta.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.