Foto-Stock.xchng

Gripas epidēmija gluži kā orkāns gandrīz divus mēnešus plosīja Latviju, aizraujot līdzi daudzu cilvēku dzīvību. Šogad gripas upuru skaits ir īpaši liels – līdz 11. martam dzīve ļaunā vīrusa apskāvienos aprāvās 43 cilvēkiem. Statistika ir sausa un bezkaislīga, bet aiz katra mirušā stāv tuvie, mīļie cilvēki, kam nu nākas sadzīvot ar smagu zaudējuma sajūtu. 


Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Viena no šā gada gripas pandēmijas upuriem ir žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu aprindās labi pazīstamā Dace Dūze – vienam cienīta un godāta pasniedzēja, citam – kolēģe vai darba gaitās sastapta atsaucīga sarunu partnere. Arī sieva un māte.

60 gadu vecumā gripa viņu aizsauca, pat lāga nepapūloties sagatavot tālajam, svešādajam ceļam – negaidīti un strauji. Kāpēc tā notika ar Daci un vairāk nekā četriem desmitiem citu cilvēku?

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Latvijas Infektoloģijas centra direktore, Rīgas Stradiņa universitātes infektoloģijas un dermatoloģijas katedras profesore BAIBA ROZENTĀLE:

Tas, ka gripas epidēmija šogad būs ļoti nopietna, bija laikus prognozējams. Par to publiski brīdināju jau janvāra sākumā. Taču izskanēja arī bezatbildīgi spriedelējumi par to, ka saslimstība šogad būs parasta, kā katru gadu, un satraukumam nav pamata. Manis teiktais izriet no rezultātiem, ko guvām Latvijas Infektoloģijas centra infekcijas slimību mikrobioloģijas references laboratorijas pakļautībā strādājošajā virusoloģijas laboratorijā, kura iekļauta Pasaules veselības organizācijas gripas un augšējo elpceļu diagnostikas tīklā. Jau no septembra šajā laboratorijā analizējām no slimnīcām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm saņemtos datus. Un konstatējām, ka cirkulē četri dažādi gripas vīrusa apakštipi – divi A (A/H1N1 un A/H3N2) un divi B grupas vīrusi. Gripas izraisītājs A/H1N1, dēvēts par cūku gripu, ir tas pats, kas 2009. gadā kā cilvēku gripas vīrusa variants izraisīja pandēmiju. Tiklīdz konstatējām, ka Latvijā šogad plosīsies četri gripas vīrusa apakštipi, kas nav raksturīgi klasiskai gripas epidēmijai, bija skaidrs, ka saslimstība noritēs smagi. Parasti plosās viens vai divi A grupas apakštipi, kam epidēmijas vidū pievienojas viens B grupas apakštips.

Jo tālāk, jo ļaunāks

Vai kāds no pieminētajiem gripas paveidiem ir īpaši ļauns? Baiba Rozentāle skaidro, ka jebkurš no šiem četriem gripas vīrusa apakštipiem var izraisīt vieglu, vidēju vai smagu saslimšanu un cīņā ar jebkuru no tiem cilvēka organisms var zaudēt. Gripas vīrusa īpatnība ir tāda, ka, pārvietojoties no viena cilvēka pie nākamā, tas kļūst virulentāks – bargāks un dzīvotspējīgāks, līdz ar to spēj izraisīt arvien ļaunākas slimības formas. Par gripas vīrusa apakštipa A/H1N1 jeb cūku gripas izplatību ļaužu satraukums ir lielāks tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku ar to vēl nav slimojuši. Un, ja pret to nav arī saņemta vakcīna, nav izveidojusies imunitāte.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Latvijas Infektoloģijas centrs, kas strādā tās paspārnē, jau sākoties saslimstībai ar gripu, ar laikrakstu, televīzijas un radio starpniecību iedzīvotājiem regulāri sniedza informāciju par gripas pandēmijas draudiem. Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra aktivitātes sākās un beidzās ar gripas epidēmijas izsludināšanu 21. janvārī. Tas ir klajš piemērs neprofesionalitātei un nekompetencei. Domāju, par to, ka iedzīvotājus apdraud smaga gripas epidēmija, vajadzēja runāt vēl daudz vairāk. Jo gripas kā lipīgas infekcijas slimības ierosinātājs ir vienīgais no augšējo elpceļu vīrusiem, kas pārvietojas cilvēku pārvietošanās ātrumā un vienlaikus spēj ierosināt liela cilvēku skaita saslimšanu. Turklāt, kā uzsvēru iepriekš, gripas epidēmija bija laikus prognozējama. Ziemeļu puslodē tā ik gadu sākas janvāra vidū vai februārī, – teic B. Rozentāle.

Ar smagu gripas formu – uz slimnīcu


Smagas gripas formas piemeklē 3 – 5% slimnieku, un šiem ļaudīm noteikti jāārstējas slimnīcā. Pārējos 95% gadījumu pacienti var palikt mājās un veseļoties ģimenes ārsta uzraudzībā, informē Baiba Rozentāle.

Uz slimnīcu jādodas tad, ja reizē ar zināmajiem gripas simptomiem – augstu temperatūru un kaulu laušanu – parādās arī apgrūtināta elpošana, ļoti izteikts vājums, uz ādas vai acu ābolos rodas sīki asinsizplūdumi vai asiņo deguns.

Šajos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Gan tā, gan ģimenes ārsta vizīte gripas epidēmijas laikā ir bez maksas. Tiem, kas veseļojas mājās, daktere Baiba Rozentāle piekodina drudža mazināšanai nekādā gadījumā nelietot aspirīnu. Jo šis preparāts mijiedarbībā ar vīrusiem var veidot kompleksus, kas izraisa akūtu smadzeņu tūsku un akūtu taukainu aknu distrofiju, ko sauc par Reja sindromu.

Šīs gripas epidēmijas sezonas epicentrā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) dienā uzņēma ap 30 slimnieku. Marta vidū, kad tapa šis raksts, LIC ik dienu joprojām iestājās ap desmit pacientiem. Gripa atkāpās lēni, bet ļoti negribīgi. Parasti gripas epidēmija ilgst aptuveni astoņas nedēļas, šogad tā krietni ieilga. Ar ko tas izskaidrojams? Liela loma ir vīrusu cirkulācijai labvēlīgiem laika apstākļiem, skaidro Baiba Rozentāle. Vīrusiem patīk zema temperatūra, bet cilvēku nespecifisko imunitāti novājina lielas temperatūras svārstības. Ne velti gripas vīrusa cirkulācija sākās ap jauno gadu, kad iestājās atkusnis. Vīrusiem ļoti patika arī tie zemie grādi, kas valdīja janvārī, februārī un vēl arī martā. Ne velti laboratorijās, kur notiek vīrusu pētījumi, tos uzglabā – 86 grādos pēc Celsija.

Cīņā ar gripu var zaudēt jebkurš

Līdz 11. martam nāve Latvijas Infektoloģijas centrā no gripas iestājās septiņiem cilvēkiem. Trīs no tiem bija vecumā līdz 50 gadiem, pārējie vecāki. Jaunākajam Infektoloģijas centrā mirušajam bija 39 gadi, vecākajam – 70.

Neviens no šiem septiņiem cilvēkiem nebija vakcinējies pret gripu. Un visiem bija hroniskas saslimšanas un citi nopietni riska faktori – cukura diabēts, bronhiālā astma, arteriālā hipertenzija, aknu slimība, hroniska pneimonija, izteikta aptaukošanās un vāja imūnā sistēma.

Taču Baiba Rozentāle uzsver, ka no gripas var nomirt arī cilvēks, kuram nav nevienas hroniskas saslimšanas. Visu izšķir organisma spējas pretoties vīrusiem, saņemtā gripas vīrusa deva, vīrusu vairošanās intensitāte un citi faktori. Dažkārt mēdz attīstīties gripas zibens veida forma, kas izraisa akūtu asiņainu plaušu tūsku un nereti beidzas letāli.

Vīruss kļuvis toksiskāks

Kā no sava skatupunkta šo gripas sezonu vērtē “Veselības centra – 4” ģimenes ārste VIZMA VECVĒRDIŅA?

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gripas sezonu šogad saslimstība ar šo lipīgo slimību bija būtiski augstāka. Lai gan arī pirms gada runāja par gripas epidēmiju, manā praksē klasisku gripas slimnieku bija maz. Toties šogad pēc palīdzības vērsās daudzi saslimušie ar klasiskiem šīs slimības simptomiem. Sirdzēju vidū ļoti daudz bija bērnu bērnudārza un jaunāko klašu vecumā. Slimoja arī daudzi gados jauni cilvēki. Slimība pamazām sāka pierimt tikai no marta sākuma.

Varu apgalvot, ka arī slimības norise šogad bija smagāka. Pusei slimnieku pievienojās komplikācijas, visbiežāk vīrusu izraisīta pneimonija, arī deguna blakus dobuma iekaisums, ausu dobuma iekaisums, bronhīts.

Turklāt manā praksē saslima arī vairāki pacienti, kas bija saņēmuši pretgripas poti.

Labi, ka nevienam no maniem pacientiem slimošana ar gripu šogad nebeidzās letāli. Nākas secināt – gripas vīruss šogad bija krietni toksiskāks par tiem, kas plosījās pēdējos gados. Augsta temperatūra – 38 vai 39 grādi – bieži vien turējās pat piecas dienas. Slimnieki izjuta lielu nogurumu, nespēku, bija vajadzīgs ilgs laiks, lai atkoptos un atsāktu ierasto dzīves ritmu. Taču novēroju, ka tie pacienti, kas laikus vērsās pēc medicīniskās palīdzības un jau slimības pirmajās dienās sāka lietot nespecifiskos pretgripas medikamentus, atveseļojās ātrāk, – stāsta Vizma Vecvērdiņa.

Kā pasargāt sevi?

Nevar nedēļām ilgi ar bailēm lūkoties apkārt un baidīties saslimt. Jo veselīgāks skats uz dzīvi, jo labāk, teic daktere V. Vecvērdiņa. Liela loma, protams, ir arī stiprai imunitātei. Un uzmanība jāpievērš hroniskajām saslimšanām, kas laikus jāārstē. Cik vien iespējams, katram jāsargā sevi un savus tuvos. Absolūti bezatbildīgi ir gripas epidēmijas laikā doties iepirkties uz lielveikalu kopā ar maziem bērniem, kā tas šogad masveidā bija novērojams, teic V. Vecvērdiņa.

– Pasaules veselības organizācija un Eiropas slimību kontroles un profilakses centrs katru gadu sniedz rekomendācijas par vakcināciju riska grupām. Latvijas valsts pretgripas vakcīnu riskam pakļautajiem iedzīvotājiem turklāt nodrošina ar 50% atlaidi. Šogad piedāvātā vakcīna ietvēra trīs šīs slimības apakštipus – divus A un vienu B vīrusa, kas atbilda galvenajiem cirkulējošajiem vīrusiem. Iekļauts nebija viens B grupas apakštips. Vakcīna ir trīskomponentu, tāpēc to nebija iespējams iekļaut. Uzskatu, ka ģimenes ārstiem būtu jāveic plašāks profilaktiskais darbs un aktīvāk jāmudina ļaudis vakcinēties. Jo vakcīna spēj pasargāt no saslimšanas ar gripu un tās komplikācijām. Jāpatur prātā, ka gripas ietekmē saasinās arī hroniskās slimības. Vakcinācija ne tikai pasargā no saslimšanas un citām blakus problēmām, bet ļauj ietaupīt līdzekļus, ko nāktos izdot par medikamentiem. Īpaši svarīgi saņemt gripas poti ir tiem ļaudīm, kas cieš no sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas slimībām, galvenokārt cukura diabēta, ar vāju imūno sistēmu, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un grūtniecēm, – uzsver profesore B. Rozentāle.

Bet ģimenes ārste Vizma Vecvērdiņa neatbild viennozīmīgi, vai noteikti jādodas saņemt pretgripas poti. Viņa pati nav vakcinējusies, lai gan ikdienā regulāri saskaras ar gripas slimniekiem.

Pret gripu vakcinējusies vienu reizi dzīvē 2000. gadā un tieši tad šo slimību smagi pārcietusi. Pēc tam ar gripu vairs ne reizes neesot slimojusi. Bieži vēdina savu darba kabinetu. Tajā regulāri tiek veikta arī mitrā uzkopšana. Rūpējas par to, lai pārtika ir pēc iespējas veselīgāka, tajā pietiekami daudz zaļumu un dārzeņu. Nodarbojas arī ar sportiskām aktivitātēm.

Neesmu vakcinācijas noliedzēja. Ir slimības, pret kurām noteikti ir jāsaņem pote, piemēram, pret ērču encefalītu. Par to, vai potēties pret gripu, katram jāizlemj pašam. Ja pacientam ir hroniskas slimības, viņš strādā un citādu iemeslu dēļ bieži iziet sabiedrībā, iesaku pret gripu potēties, – teic Vizma Vecvērdiņa.

Pārpūle un nogurums – imunitātes ienaidnieki

Viens no iemesliem, kas veicina slimību, tajā skaitā gripas, izplatību un samazina cilvēku spēju tām pretoties, nenoliedzami ir iedzīvotāju negatīvais psihoemocionālais un fiziskais stāvoklis, uzsver Baiba Rozentāle. Lai nopelnītu naudu sev un ģimenei, ļaudis Latvijā, kā zināms, spiesti strādāt divās un pat trīs darba vietās. Dzīve rit kā vāveres ritenī, veselīgam dzīvesveidam un veselībai nepievēršot pienācīgu uzmanību.

Ja cilvēks ir pārpūlējies, pazeminās viņa imunitāte. Ir pārtērēti enerģijas krājumi un organisms to ņem no neaizskaramajām rezervēm. Ja šādu cilvēku skar slimība, kas prasa mobilizēt vēl papildu spēkus, patiesībā enerģijas, ko tērēt, vairs nav. Līdz ar to nespecifiskā imunitāte ir vājāka, vīrusi savairojas daudz straujāk un cilvēks var slimot smagāk, – uzsver Baiba Rozentāle. Viņa vēlreiz atgādina visiem jau it kā labi zināmo patiesību, ka ar gripu slims cilvēks nekādā gadījumā nedrīkst iet uz darbu. Ļaunumi no tā ir divi: pirmkārt, ļauno vīrusu “mantojumā” saņem citi, otrkārt, slimnieks būtiski nodara pāri savai veselībai, un visbiežāk tas beidzas ar smagām komplikācijām. Taču vai visi darba devēji pret padotā slimošanu izturas ar sapratni?  

Armands, kurš savu uzvārdu nevēlējās nosaukt, divu privātu ārzemju kompāniju administrators Latvijā, apgalvo – slimiem darbiniekiem uz darbu neļaujot nākt, arī no algas un prēmijām par darba kavējumu slimības dēļ neatvelkot.

Nav slimam jānāk uz darbu un jāizplata baciļi, arī atvaļinājumā reizēm dzenam ar varu, teic Armands. Bet diemžēl tāda attieksme nav visās darba vietās. Inese (54) stāsta, ka iet uz darbu, neraugoties ne uz ko. Slimības lapu trīsdesmit darba gados ņēmusi tikai divas reizes.

Ja neiesi uz darbu, atlaidīs. Jo uz manu vietu ir desmit citu pretendentu. Vienreiz piezvanīju šefam, lai pateiktu, ka esmu slima. Nevienu tas neinteresēja, man teica, lai pēc divām stundām esmu darbā, – stāsta Inese.

Marija strādā valsts iestādē, un viņas pieredze ir līdzīga. Ja nevēlos iekļūt melnajā sarakstā, uz darbu jāiet, neņemot vērā slimību, viņa stāsta.

Savā ārstes praksē esmu novērojusi, ka cilvēki ir pārguruši un viņos slēpjas ļoti daudz negatīvisma. Daudzos jūtams milzīgs aizvainojums uz valsti. Dažkārt mitekļos valda liela nabadzība, cilvēki nav paēduši, mokās ar ielaistām hroniskām kaitēm, bet atsakās izsaukt ātro palīdzību, jo nevar samaksāt par slimnīcu. Arī nopirkt pretgripas zāles, kas aptiekā maksā ap 23 latiem, daudzi nevar. Ko darīt, ja ģimenē ar gripu saslimst vairāki cilvēki? Ne vienam vien pacientam acīs ierakstīta nolemtība. Dažkārt jūtams, ka cilvēks vairs negrib cīnīties par savu veselību un pat dzīvību. Dzīvības instinkts ir visizteiktākais, visspēcīgākais, bet ja pat tas sāk izzust… Vai kādu interesē, kas notiek aiz mūsu valsts uzspodrinātās fasādes? Nepietiek taču ar to, ka cilvēks, kurš saslimis, lieto medikamentus. Lai atveseļotos, ne mazāk svarīga ir viņa griba būt veselam, – teic ārste Vizma Vecvērdiņa.

Vēsma (55) Aucē: – Īsti neatceros, kad iepriekš slimoju. Man pat iesnas ļoti sen nebija bijušas. Turklāt es vienmēr uzsvēru un mācīju citus, ka slims uz darbu nedrīkst iet. Bet, kad pati saslimu, to ievērot negribējās. Gripu saķēru decembra vidū. Viss sākās pēkšņi kādā sestdienā – augsta temperatūra, stiprs klepus, vājums. Trīs dienas vāļājos pa gultu, dzēru zāļu tējas, ar karstajiem dzērieniem dzinu nost temperatūru. Biju sākusi apmeklēt bezdarbnieku kursus, ļoti negribējās tos pamest. Tā trīs nedēļas nostaigāju. Naktīs temperatūra uzkāpa pat līdz 39 grādiem, sadzēros zāles, nodzinu lejā. No rīta cēlos un gāju. Pašsajūta bija pavisam švaka. Pie ārsta negāju. Šķita – nav nekas traks.

Mediķu palīdzību meklēju tikai tad, kad sāka stipri sāpēt auss un atkal paaugstinājās temperatūra. Ārsts man konstatēja spēcīgu vidusauss iekaisumu.

Ar ātrajiem tiku aizvesta uz stradiņu slimnīcu. Nogulēju tur vienu nedēļu. Būtu jau vēl turēta, bet tā visa ir naudas lieta. Īsti labi nav aizvien, jo iekaisums skāra arī otru ausi. Situāciju turklāt pasliktina tas, ka man ir cukura diabēts. Vienai ausij nu ir bojāts dzirdes nervs, un tas ir uz visiem laikiem. Otru ausi turpinu ārstēt. Regulāri braucu uz stradiņiem konsultēties pie ausu, deguna un kakla ārsta. Nu, kad gandrīz viss garām, varu smaidīt, bet otrreiz to piedzīvot negribētu. Pati vainīga, neviens cits manus kreņķus nav radījis.