Pēc Egila Levita iniciatīvas, koalīcijas politiķi piekrīt pārskatīt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā: laulātajiem tās neatņems 97
Valdību veidojošie politiskie spēki apņēmušies ieviest jaunus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas tiem liegtu iespēju pagarināt uzturēšanās atļaujas, vēsta TV3.
Pārskatīt regulējumu aicinājis Valsts prezidents Egils Levits. Amatpersonas ieskatā, Krievijas pilsoņiem vairs nebūtu pagarināmas uzturēšanās atļaujas, izņemot īpašos gadījumos.
Pašlaik Krievijas kara dēļ Latvija neizsniedz vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot atsevišķus gadījumus, un vairs netirgo uzturēšanās atļaujas investoriem.
TV3 Ziņu aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji pilnībā piekrituši, ka uzturēšanās atļaujas jāatņem, ja tiek pausts atbalsts Krievijas agresijai. Vienlaikus gan koalīcijā vērš uzmanību, ka vēl jāuzlabo likuma piemērošana.
Tikmēr konceptuālu atbalstu visi koalīcijas partneri pauž arī prezidenta aicinājumam uzturēšanas atļaujas pagarināt tikai retos izņēmuma gadījumos.
Valdošās koalīcijas pārstāvji pieļauj, ka Saeima likuma izmaiņas varētu pieņemt vēl rudens sesijā, kas sāksies septembrī.
Jau ziņots, ka Levits priekšlikumu anulēt Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas Krievijas agresiju atbalstošiem ārzemniekiem izteica sestdien, 13.augustā, uzrunājot Latvijas politiski represēto personu 23.salidojuma dalībniekus.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits pauda, ka pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī virknē Eiropas valstu, it sevišķi Igaunijā, Somijā, kas tieši robežojas ar Krieviju, tāpat arī Čehijā, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidentūras valsts, ir sākusies diskusija par krievu tūristiem Eiropā.
“Vai tas ir politiski un morāli attaisnojami: kamēr krievu armija slepkavo un dedzina Ukrainā, krievu tūristi mierīgi atpūšas Eiropā?” retoriski vaicājis prezidents.
Zanda Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvijas pilsoņu laulātie, kuri ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un dzīvo Latvijā, varētu ietilpt izņēmumu kategorijā, uz kuriem netiktu attiecināts minētais uzturēšanās atļauju pagarināšanas aizliegums. “Ja dzīvo šeit, tad mēs nekādā gadījumā nerunājam par ģimenes šķiršanu,” sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.
Turpretim aizliegums noteikti varētu attiekties uz tām uzturēšanās atļaujām, kuras izsniegtas par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, piemēram, par nekustamo īpašumu iegādi šajā valstī.
Vaicāta, cik daudz cilvēku varētu skarts iecerētais aizliegums, Kalniņa-Lukaševica precīzu atbildi nesniedza, norādot, ka šo informāciju apkopo Iekšlietu ministrija, tomēr viņa atzina, ka gada laikā tiek izsniegti vairāki tūkstoši šādu uzturēšanās atļauju.
“Ir nepieciešama tāda pamatīga revīzija un lēmumu pieņemšana, kā to sašaurināt, jo cilvēku, kuri atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, brīva uzturēšanās Latvijā, es domāju, nav pieņemama nevienam,” norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.
