Futbols kā cerība 3
Doņecka ir slavena ar savām rozēm, un parkos tās cītīgi kopj vietējie iedzīvotāji. Rozes ir kā aizgājušās dzīves simbols. Ir arī aktīvisti, kas uztur kārtībā Doņeckas futbola stadionu. Stadions apšaudēs nav cietis un neviens nav pat uzdrošinājies tam pieskarties. “Redzu, kāda Ukrainā ir cieņpilna attieksme pret futbolu. Uz abu iesaistīto pušu posteņiem esmu saticis cilvēkus ar Kijevas “Dinamo” un Doņeckas “Šahtar” futbola šallītēm – labāk būtu, ja viņi neatrastos posteņos ar ieročiem rokās, bet justu līdzi savai komandai futbola laukumā,” spriež D. Nīmants. Viņaprāt, futbola stadions un attieksme pret to esot iemiesojums tam, kādai jābūt dzīvei: “Cilvēki varētu arī katru dienu nelaistīt zāli stadionā. Tas ir tādā kārtībā, lai pēc pusstundas tajā komandas izietu spēlēt futbolu. Šī ilūzija Doņeckā ir ļoti spēcīga.”
“Minskas vienošanās Austrumukrainā tiek pārkāptas katru dienu,” konstatē D. Nīmants. Viņš uzskata, ka konflikta risinājumam nepieciešams nodrošināt striktu robežkontroli uz Ukrainas austrumu robežas, jo viņš novērojis, ka problēmas Ukrainas drošībai sākas tieši tur. Kā risinājumu eksperts redz EDSO pārstāvju pastāvīgu klātbūtni uz robežas, kopīgi patrulējot ar iesaistīto pušu pārstāvjiem. Būtu arī jānodrošina, lai visā Ukrainas teritorijā būtu uztverami ukraiņu telekanāli, kas mazinātu Krievijas propagandas ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem. “EDSO arī nepieciešams apzināties, ka nevar būt viens un tas pats mandāts misijai Ukrainas rietumos un austrumos, jo situācija abos reģionos ir kā diena pret nakti,” norāda D. Nīmants.
Pēc misijas iziet rehabilitāciju
Pēc civilās misijas Ukrainā viņš izgājis arī desmit dienu sociālās rehabilitācijas kursu Sabiedrības integrācijas valsts aģentūrā Jūrmalā un gatavojas nākamajai misijai, kuru vēlas turpināt Doņeckā. “Pēc atgriešanās no misijas tā ir iespēja sakārtot sevi, iziet procedūras, pierast pie vides šeit un turpināt sevi uzturēt formā. Tas nenozīmē, ka cilvēks pēc šādas misijas ir kritiskā stāvoklī, arī cilvēki no militārajām misijām izmanto šo iespēju,” skaidro D. Nīmants. Sociālā rehabilitācija, ko arī civilo misiju dalībniekiem tagad apmaksā valsts, dod iespēju nostabilizēties un pierast pie mierīgākas vides. “Šeit tomēr ir citādi, tur bija augsts adrenalīns, apšaudes. Gadījies, ka arī snaiperis mēģina tevi pabiedēt, izšaujot lodi, kas aizlido piecus metrus garām. Ir arī dažādi citi apdraudējumi. Mājās ritms ir lēnāks, un pie tā ir jāpierod.”
UZZIŅA
Latvijas eksperti starptautiskajās civilajās misijās
ES padomdevēja misija Ukrainā (EUAM Ukraine) – 2 cilvēkim
ES policijas misija Afganistānā (EUPOL Afghanistan) – 1 cilvēks
ES novērošanas misija Gruzijā (EUMM Georgia) – 3 cilvēki
EDSO speciālā novērošanas misija Ukrainā – 7 cilvēki
