Jāsaglabā vēss prāts 3
Aizsardzības ministrijas Divpusējās sadarbības nodaļas vadītājs Didzis Nīmants EDSO speciālajā novērošanas misijā Ukrainā kopumā pavadījis 18 mēnešus un 14 no tiem – Austrumukrainā. Viņš kā novērotājs ir bijis atbildīgs par izvesto ieroču sistēmu atrašanās un novietošanas vietu pārbaudi, dažādas militārās tehnikas kustību fiksēšanu, arī apšaudes faktu apstiprinājumu. Kopumā no Latvijas EDSO civilajā misijā Ukrainā piedalās septiņi civilie eksperti. Kopumā šajā misijā strādā ap 200 dažādu specialitāšu civilo novērotāju no 41 EDSO dalībvalsts. D. Nīmants uz Austrumukrainu devies dažas dienas pēc pirmo Minskas vienošanos parakstīšanas 2014. gada 8. septembrī, viņa uzdevums bijis novērot situāciju Doņeckā un to, kādus ieročus izmanto konfliktējošās puses.
“Darbs notika krīzes apstākļos, tā ļoti atšķīrās no iepriekšējām EDSO civilajām misijām Gruzijā un Kosovā. Cilvēki Ukrainas gadījumā devās uz karadarbības zonu, lai gan bija sagatavoti kam citam,” stāsta eksperts. Viņš uzskata, ka Latvija no dalības šādās misijas gūst informāciju par drošības situāciju reģionā un pieredzi, kas var noderēt vēlāk mūsu valsts drošības stiprināšanai. Misijas dalībnieki dzīvojuši viesnīcā, bet katrs rīts D. Nīmantam iesācies ar regulāru rītarosmi Doņeckas parkos, kas palīdzējis sagatavoties dienai. “Tu skrien pa parku, izpildi savus vingrinājumus, sakārto domas un vēro apkārtni. Tajā pašā laikā lādiņi virs galvas mēro ceļu uz vienu vai otru pusi. Taču tas netraucē, tu esi vidē – no tās nebēdz, bet centies pielāgoties un paņemt labāko sev. Doņeckas rīti man bija pozitīvs dienas brīdis, tos vienmēr atcerēšos,” stāsta D. Nīmants. Viņš uzskata, ka cilvēkiem, kuri dodas civilajā misijā uz Ukrainu, jāpiemīt fiziskajai un garīgajai izturībai, jo katru dienu jāredz cilvēku ciešanas un jābūt gatavam neparedzētām situācijām. Darbdiena izpaužas kā EDSO pārstāvju braucieni uz noteiktām vietām, kur misijas dalībnieki fiksē notiekošo un iespējamos karadarbībā iesaistīto pušu pārkāpumus. Dažreiz EDSO pārstāvju klātbūtne nomierinot cilvēkus.
Šādas situācijas D. Nīmants pēc artilērijas apšaudēm piedzīvojis Debaļcevē, Horļivkā un Doņeckā. “Šajās vietās sapulcējas cietušie, kuri ir dusmīgi. Ja situācija kļūst draudīga, ieturi pauzi un ļauj, lai viņi izsaka sāpi. Veidot dialogu ar cilvēkiem šādos apstākļos ir būtiski. Kad notikusi nelaime, ir arī svarīgi aizbraukt pie cietušajiem uz slimnīcu. Viņiem bieži nav kur meklēt atbalstu, un, iesaistoties sarunās, tu vari palīdzēt, ne tikai fiksēt notiekošo,” atmiņas atsauc D. Nīmants. Viņš norāda, ka konfliktā Ukrainā ir iesaistītas divas puses – neviena no tām nav baltāka par otru. Piemēram, kad ar smago artilēriju tiek bombardētas dzīvojamās ēkas, cieš civiliedzīvotāji, un šajā jautājumā grēkojot arī Ukrainas likumīgo spēku puse. Aizsardzības ministrijas eksperts uzsver, ka, esot misijā, ielaist sevī emocijas ir bīstami, jo jāsaglabā vēss prāts, lai misijas dalībnieks būtu rīcībspējīgs – jāietur profesionālā distance. D. Nīmants atceras gadījumu, kad Debaļcevei cauri devusies EDSO patruļa un tobrīd abas puses pārstājušas karadarbību. “Šajā brīdī kāds vietējais iedzīvotājs izmantoja iespēju doties uz Artimivsku, kas atrodas Ukrainas kontrolētajā pusē, aizvest savu sievu pie ārsta vai veikt citas darīšanas un atbraukt atpakaļ, līdz atkal atsākās karadarbība,” stāsta D. Nīmants.
EDSO misijas dalībnieki snieguši atbalstu Nīderlandes un Malaizijas izmeklētājiem, lai nokļūtu vietā, kur tika notriekta Malaizijas aviolīniju lidmašīna.
