Pūcēm īstais darba laiks ir vakars. Bet kā ietekmē maiņu darbs? 0
Lai gan biju jau pensijā, nolēmu atkal mazliet pastrādāt. Darbs ir maiņās – vienu diennakti dežurēju, divas atpūšos. Ievēroju, ka kaut kas noticis ar gulēšanu – nevaru vairs normāli iemigt, visu laiku jūtos noguris. Varbūt vainīgs darba grafiks? Ko darīt? Darbu negribas pamest, jo maksā labi. Andris Ozoliņš Rīgā
Atbild Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētājs Normunds Limba: “Mēs esam dažādi ne tikai pēc matu un acu krāsas, bet arī pēc tā, kā guļam un cik stundu vajag, lai izgulētos. Cilvēki nosacīti tiek iedalīti “cīruļos” un “pūcēs”. Vieni labāk pielāgoti, lai mostos agrāk no rīta, būt aktīvi un gatavi darbam. Citiem aktivitāte tā pa īstam iestājas tikai ap pēcpusdienu, bet vakarā ir īstais darba laiks, kad var strādāt visproduktīvāk. Tāds vienkārši ir viņa iekšējais pulkstenis. Protams, to var pieregulēt gan ar fiziskām aktivitātēm, gan kofeīnu, kas ir kafijas sastāvā, un citiem psihostimulatoriem, taču cilvēka iekšējā būtība nemainīsies un pielāgoties būs ļoti grūti.
Zināms, ka tas ir ģenētiski noteikts, jo ir gēns, kas regulē kādas olbaltumvielas ražošanu, kura nakts laikā tiek saražota, bet pa dienu noārdās. Tādā veidā organismam tiek piešķirts iekšējais ritms, kuru koriģē dažādi ārējā ritma noteicēji. Pateicoties tiem, varam pielāgoties ne tikai tam diennakts režīmam, kāds ir mūsu dzīvesvietā, bet arī citiem, piemēram, mainot laika zonas. Visspēcīgākā un galvenā ārējā ritma noteicēja ir gaisma, kuru uztveram ar acīm un kura ietekmē mūsu smadzeņu aktivitāti, tādēļ visaktīvāk spējam darboties tad, kad ir gaišs. Bez gaismas ir arī citi ritma regulētāji, piemēram, ikdienas aktivitātes. Ēšanas režīms ir mūsu gremošanas sistēmas aktivitāte. Kad tas sāk darboties, paaugstinās arī smadzeņu aktivitāte.
Darbs maiņās, kā arī ceļošana pāri vairākām laika zonām nelabvēlīgi ietekmē veselību. Cilvēks spiests būt aktīvs neatbilstošā laikā, kad organisms atrodas pasivitātes režīmā. Nepārtraukti pielāgojoties citai laika zonai, nākas patērēt vairāk enerģijas. Katram ir savas vājās vietas organismā, kas izpaužas kā hroniskas slimības, mazāka funkcionalitāte. Tās pirmās reaģē uz nelabvēlīgiem apstākļiem vai palielinātu slodzi.
Arī darbs maiņās prasa būt aktīvam tad, kad organisms vēlas būt miera režīmā. Pārnākot mājās, nākamajā dienā ir grūti izgulēties, jo traucē gaisma, mājinieku rosība un ielas trokšņi, neļaujot pilnībā kompensēt miega trūkumu.
Iespējams pakāpeniski sagatavoties darbam nakts maiņās vai lidojumam cauri vairākām laika zonām. Jau kādu laiku pirms tam vajag doties pie miera nedaudz agrāk vai vēlāk, lai organisms pielāgotos pārmaiņām un tās nenotiktu tik krasi. Var likties gulēt arvien vēlāk un vēlāk, kamēr “aizdzen” sevi līdz vēlamajam režīmam.
Starp citu, zilā gaisma, ko izstaro televizors vai datora monitors, nelabvēlīgi ietekmē, izjauc miega ciklu. Pēc vēršanās zilajā ekrānā cilvēks vēl pāris stundu ir aktīvs. Tādēļ viedtālruņiem, planšetēm radīti speciāli dzeltenie filtri, kurus var ieslēgt, lai ekrāns nebūtu zilgans, bet gan dzeltenīgs, jo dzeltenā gaisma netraucē normāli iemigt.”
