Pēc cik ilga laika dzimtas kapos var veikt virsapbedījumu? 0
Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs Gints Zēla stāsta, ka laika periods, kad drīkst veikt virsapbedījumu, katrā pašvaldībā var atšķirties un to regulē katras pašvaldības saistošie noteikumi.
“Rīgas pašvaldības kapsētās normatīvie akti nosaka, ka virsapbedījumu drīkst veikt pēc 20 gadiem. Atļauts veikt vienu virsapbedījumu. Atsevišķos gadījumos ar Veselības inspekcijas atļauju termiņš var būt īsāks.
Šā termiņa mērķis ir izvairīšanās no iespējamu slimību izplatīšanās, kā arī uzskatāms par cieņpilnu laiku pret personu, kas jau iepriekš apbedīta kapvietā.” Termiņš neattiecas uz apbedījumiem, ja paredzēts apglabāt urnu – urnas apbedījuma vieta ir mazāka, un tā var atrasties ne mazāk kā 1 metra dziļumā.
Arī Cēsu novadā pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka virsapbedījumu drīkst veikt 20 gadus pēc apbedījuma. Tomēr katrs gadījums ir individuāls.
Ģimenes kapvietās ar Veselības inspekcijas atļauju termiņš var tikt samazināts līdz 15 gadiem. Bet svarīgs ir ne vien termiņš – jāraugās arī, kāda ir grunts apbedījuma vietā, piebilst Cēsu novada kapu pārzinis Māris Vītiņš.
“Dzimtas kapos cilvēki mēdz veikt virsapbedījumu, taču, ja piedāvājam veikt virsapbedījumu virs aktētas, svešas kapvietas, daudzi izvēlas jaunu apbedījumu vietu, jo cilvēki nelabprāt vēlas apglabāt tuviniekus virs sveša apbedījuma.”
Arī Bauskas novada saistošie noteikumi nosaka, ka virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, drīkst izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. “Arī bezpiederīgā mirušā kapvieta tiek saglabāta 20 gadus.
Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapvietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā,” stāsta Bauskas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Akts par nekoptu kapvietu
Ja kapvieta ilgstoši netiek kopta, tās uzturēšanas tiesības var pārtraukt un vajadzības gadījumā piešķirt kādam citam. Arī šis laiks katrā novadā ir atšķirīgs. Rīgā to izvērtē Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapavietu komisija.
“Ja komisija konstatē, ka kapvieta acīm redzami netiek ilgstoši kopta, piemēram, ir ļoti aizaugusi, komisija sastāda aktu par katru nekopto kapvietu un marķē ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapvietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.
Pie ilgstoši nekoptās kapvietas tiek iesprausts mietiņš, kam pievienots aktēšanas datums. Reizi gadā kapvietas tiek apsekotas. Ja trīs gadus pēc kārtas neviens tuvinieks tā arī neierodas sakopt kapvietu, šīs vietas uzturēšanas tiesības tiek pārtrauktas un var tikt nodotas tālāk tiem, kam tā nepieciešama.
Bet, ja tuvinieki pēc aktēšanas tomēr šo triju gadu laikā ierodas apkopt kapvietu, aktēšana tiek pārtraukta,” stāsta Gints Zēla. Lielai daļai kapvietu ir uzturētājs jeb persona, kas noslēgusi līgumu par šo kapvietu, un, pirms kapvieta tiek nolīdzināta, tiek mēģināts sazināties ar tās uzturētāju.
Taču Rīgā vairumā gadījumu ilgstoši nekopto kapvietu uzturētāji nav zināmi vai ir miruši. Arī Bauskas novadā reizi gadā kapsētas pārzinis apseko nekoptās teritorijas, sastāda aktu par katru šādu kapvietu un marķē ar brīdinājuma zīmi.
“Kapvietas uzturētājam tiek nosūtīts kapsētas akts, brīdinājums par iespējamo kapvietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu triju mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt un ierasties pie kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa.
Ja kapvietas uzturētāju nav iespējams identificēt, kapsētas apsaimniekotājs sniedz informāciju tās ievietošanai mājaslapā (www.cemety.lv) par nekoptu kapvietu.
Ja kapvietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā akta sastādīšanas triju mēnešu laikā nesakopj teritoriju un neierodas pie kapsētas apsaimniekotāja, līgums ar viņu tiek izbeigts.
Ja vēl nav veikts virsapbedījums, persona var lūgt atjaunot kapvietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam,” skaidro Ieva Šomina. Arī Cēsu novadā nekoptās kapvietas tiek apsekotas reizi gadā un ilgstoši nekoptajām sastāda aktu.
“Nekoptajā kapvietā iespraužam dzeltenu mietiņu. Ja turpmāk netiek kopta piecus gadus, esam tiesīgi kapvietu piešķirt kādam citam, iepriekš izsludinot un informējot par šādu lēmumu laikrakstā Cēsu Vēstis vai, ja iespējams datu bāzē atrast tuviniekus, nosūtot ierakstītu vēstuli.
Ja arī pēc informēšanas triju mēnešu laikā neviens tuvinieks neatsaucas, esam tiesīgi nodot kapvietu citiem, protams, ja apbedījums veikts vismaz pirms 20 gadiem”, stāsta Māris Vītiņš.
Ja nav iespējas sakopt kapus
Cilvēki tuvinieku kapus nekopj dažādu iemeslu dēļ: kāds aizbraucis dzīvot uz ārzemēm, citam visi piederīgie jau nomiruši, vēl kādam nav iespējas, jo dzīvesvieta atrodas tālu vai to neļauj veselība, bet kāds vienkārši nevēlas kopt kapus.
Ja tomēr rūp dzimtas kapi, bet nav iespējas tos regulāri sakopt, ir vērts painteresēties, vai pašvaldībā vai kapu darbinieki par attiecīgu samaksu varētu regulāri sakopt kapvietu.
apJa pašvaldība nenodrošina šādu pakalpojumu, bet saistošie noteikumi paredz, ka amatnieka un kapvietu kopēja pakalpojumus kapsētā atļauts sniegt, piederīgie var uzmeklēt kādu šāda pakalpojuma sniedzēju un šādi rast risinājumu.
