Pēc breksita no ES budžeta samazinājuma cietīs kohēzija un lauksaimniecība 0
Lielbritānijai pametot ES, saruks bloka budžets, diskusijā Rīgā par ES finanšu nākotni trešdien brīdināja Eiropas Komisijas budžeta un cilvēkresursu komisārs Ginters Etingers. ES dalībvalstīm nākšot domāt par finansējuma novirzīšanu aktuālāko problēmu risināšanai: drošībai, migrācijai, terorismam u.c.
Pēc diskusijas komisārs sniedza “Latvijas Avīzei” interviju , kurā iezīmēja, kādas sekas uz budžetu atstās Lielbritānijas izstāšanās no savienības.
“Sagaidām, ka nebūs negatīvas ietekmes attiecībā uz Apvienoto Karalisti kā neto iemaksātāju 2019. un 2020. gada budžetā. Pēc tam varētu būt samazinājums Kohēzijas fondam atkarībā no tā, kā britu kolēģi apmaksās rēķinu. ES 27 budžeta ienākumu daļā radīsies iztrūkums par 12 līdz 15 miljardiem eiro,” intervijā norādīja komisārs.
“Ja mums jāinvestē aizsardzībā, aizsardzības rūpniecībā, ja mums jāstiprina ārējās robežas, ja mums jāiegulda valstīs, kas visvairāk saskaras ar migrāciju – Bulgārijā, Itālijā, Grieķijā –, ja mums vairāk jāiegulda pētījumos un investīcijā, tad mums vajag vairāk naudas. Kā to atrisināt? Migrācijas u. c. pasākumus var finansēt, stipri apgriežot kohēzijas un lauksaimniecības fondus,” teica Etingers, pastiprinot Latvijas bažas par mūsu valstij tik būtiskiem finansējuma avotiem.
Attiecībā uz finansējumu lauksaimniecībai, komisārs, no vienas puses, apliecināja līdzšinējo kursu uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu: “strādāsim pie tā, lai maksājumi par hektāru Latvijas lauksaimniekiem nebūtu mazāki kā Francijā”. No otras puses,viņš norādīja, ka tas notiks pakāpeniski un nenotiks ātrāk par 2030. gadu: “Nākamajā periodā mēs atšķirības starp vecajām ES dalībvalstīm un pārējām mazināsim gadu no gada, nonākot pie rezultāta varbūt ne nākamajā budžeta plānošanas periodā, bet pēc 2030. gada.”
Pilnu interviju ar ES budžeta komisāru Ginteru Etingeru lasiet “Latvijas Avīzē” rīt, 3.novembrī.
