Pēc breksita mantu pārvadājumi sadārdzināsies 1
Pēc breksita tiem iedzīvotājiem, kuri ar savu personīgo mikroautobusu pašlaik pēc Apvienotajā Karalistē strādājošo pasūtījuma ved viņu iegādātās preces saviem piederīgajiem Latvijā, tas sarežģīsies un sadārdzināsies. Iznākumā šī piepelnīšanās daudziem vairs neatmaksāsies.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes vecākā muitas eksperte Marika Salmiņa saka, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) šiem pārvadājumiem uzliks milzīgu administratīvo slogu, kas rada bažas, vai tie turpmāk būs izdevīgi.
Mantu pārvadātājiem būs jākārto muitas procedūras, gan izbraucot no Apvienotās Karalistes, gan iebraucot ES.
Pēc Marikas Salmiņas skaidrotā, Apvienotajā Karalistē mantu pārvadātājam būs jānoformē eksporta muitas procedūra. Atšķirībā no Latvijas, kur piekļuve muitas deklarēšanas sistēmām tiek nodrošināta, izmantojot VID uzturēto Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), Apvienotajā Karalistē pārvadātājs būs spiests izmantot piekļuvei savu programmatūru, kas jāizstrādā pašiem vai jāpērk.
Otra iespēja – jāizmanto muitošanas speciālistu (muitas brokeru, muitas aģentu) pakalpojumi, par kuriem būs jāmaksā. Savukārt pirms iebraukšanas ES pārvadātājam būs jāsniedz mantu ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kas nepieciešama, lai veiktu riska analīzi drošības un drošuma nolūkā.
Uz ES ārējās robežas būs jānoformē tranzīta muitas procedūra, iesniedzot attiecīgu muitas deklarāciju un sniedzot galvojumu par nodokļu maksājumiem par visām precēm, kuras atrodas kravā. Tā kā tiek plānots, ka Apvienotā Karaliste izstāšanās brīdī varētu būt pievienojusies Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, to varēs uzsākt jau tur.
Tranzīta procedūrai nobeigums būs, preces nogādājot Latvijā, vienlaikus atbrīvojot tranzīta galvojumu un iesniedzot muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā par katru kravā esošo sūtījumu, kā arī nomaksājot muitas maksājumus.
Ja visus kravā esošos sūtījumus deklarēt laišanai brīvā apgrozībā nebūs iespējams vienlaikus ar tranzīta muitas procedūras noslēgšanu, tad tie būs jānovieto pagaidu uzglabāšanas vietā vai muitas noliktavā, iesniedzot attiecīgu deklarāciju.
Pēc VID muitas ekspertes teiktā, visas šīs procedūras prasa zināšanas muitas jomā, kā arī piekļuvi elektroniskajām muitas sistēmām, ko izdarīt aiz Latvijas robežām ir salīdzinoši sarežģītāk.
Pēc breksita labāk klāsies tiem starptautiskajiem kurjerpastiem, kuriem jau ir uzkrāta pieredze darbā ar preču muitošanu un ir izveidotas savas elektroniskās sistēmas.
Mikroautobusu vadītājiem varētu rasties sarežģījumi ceļā no Apvienotās Karalistes cauri Lamanša tunelim līdz Francijai, kas turpmāk būs ES ārējā robeža un kur prognozējami sastrēgumi “pudeles kakla” efekta dēļ.
Uz jautājumu, vai pārvadātājiem jau ir zināms par sarežģījumiem, kuri viņiem rastos pēc breksita, transporta pakalpojumu uzņēmuma “CargoRiga” pārstāvis Igors Dreimanis atbild noliedzoši. Bet saka, ka arī pēc breksita nepārtrauks mantu pārvadāšanu pēc klientu pasūtījuma no Apvienotās Karalistes. Vienīgā atšķirība būšot tā, ka šie pārvadājumi klientiem sadārdzināsies.
