Pēc Baltijas pieredzes veidos kataloniešu ceļu 0
Pirms diviem gadiem Katalonijas neatkarības idejas piekritēju izveidotā organizācija “Kataloniešu nacionālā asambleja” (“ANC”) paziņojusi, ka, par paraugu ņemot 1989. gada 23. augustā notikušo “Baltijas ceļu”, tā veidos līdzīgu akciju, lai norādītu uz vairākuma kataloniešu vēlmi iegūt neatkarību no Spānijas.
“ANC” ar paziņojumu par šādas akcijas veidošanu nākusi klajā laikā, kad Katalonijas apgabala valdībā esošajā labējo partiju apvienībā “Konverģence un Savienība” (“CiU”) noris strīdi, kā rīkot referendumu, kurā Spānijas apgabala iedzīvotājiem būs jāizšķiras par tā turpmāko likteni. Pašreiz domstarpības rada, kā formulēt jautājumu, kuru uzdot referenduma dalībniekiem. Katalonijas apgabala prezidents Artūrs Mass vēlas, lai jautājums skanētu: “Vai jūs vēlaties, lai Katalonija kļūst par Eiropas Savienības valsti?” bet “CiU” līdzpriekšsēdētājs Joseps Leida labprātāk gribētu, lai tiktu uzdots jautājums: “Kādam statusam Katalonijai būtu jābūt attiecībās ar Spāniju: autonomam apgabalam federālā valstī vai neatkarīgai valstij?” Šādu strīdu dēļ Leida intervijā vietējam laikrakstam “La Razon” secinājis, ka Katalonijas neatkarības process nonācis strupceļā. Iepriekš Mass solīja referendumu par apgabala neatkarību sarīkot 2014. gadā.
Kamēr politiskajos gaiteņos noris strīdi par referenduma rīkošanu, kataloniešu neatkarības ideju aizstāvji rīko vairākus pasākumus, kuros aizstāv apgabala atšķelšanos no Spānijas. Vērienīgākā idejas atbalsta akcija iecerēta šā gada 11. septembrī.
Pagājušajā nedēļā konferencē “ANC” apstiprināja plānu šajā datumā rīkot dzīvo ķēdi, kas būtu vairāk nekā 400 kilometru gara un pa Vidusjūras piekrastes ceļiem līkumotu cauri 86 pilsētām. Savā interneta vietnē “ANC” skaidro, ka plānotajam notikumam ir “vēsturiski precedenti, kas pastiprina tā simbolisko vērtību un mērķus”.
Akcijas ideju “ANC” smēlusies “Baltijas ceļā”, kas neatkarības atgūšanas laikā parādīja pilsoniskās sabiedrības vienotību un bija Igaunijas, Latvijas un Lietuvas akcija pret padomju okupāciju”. “1989. gada vasarā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji izveidoja dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs valstis – no Tallinas ziemeļos tā vijās cauri Rīgai līdz Viļņai dienvidos,” norādīts organizācijas mājas lapā. Minētajā “ANC” konferencē piedalījušies un pieredzē dalījušies arī divi igauņi – Ulo Lānoja un Hens Karitss. “Šāda ķēde jūsu vēlmēm var piešķirt lielāku pārliecību,” intervijā Katalonijas medijiem pauda Karitss, vienlaikus norādot, ka kataloniešu ceļš nevarēs būt “Baltijas ceļa” atkārtojums, bet vēsturiska iespēja kataloniešiem.
11. septembris izvēlēts tāpēc, ka šajā datumā Katalonijas apgabals atzīmē savu nacionālo dienu. Arī laikam – pulksten 17.14 –, kad paredzēts tās sākums, ir simboliska nozīme. 1714. gada 11. septembrī kataloniešu armija kaujā pie Barselonas bija spiesta atzīt Spānijas karaļa Filipa V spēku pārākumu. “Kataloniešu ceļš ir politisks un loģisks izaicinājumus,” paziņojusi “ANC” līdere. “Tas demonstrēs kataloniešu tautas vienotību un vēlmi pēc neatkarības, kā arī būs aicinājums vietējai varai pēc iespējas ātrāk sarīkot referendumu.”
