Pēc avārijas 0
Šķērsojot ceļu pa gājēju pāreju, cietu negadījumā. Vainīgo aizturēja un sauca pie kriminālatbildības. Man bija vairāki lūzumi, zilumi un smadzeņu satricinājums, tāpēc vajadzēja ilgstoši ārstēties. Būtībā arī pašlaik vēl nevaru strādāt, jo darbs saistīts ar fizisku piepūli.
No vainīgā manā labā piedzina kompensāciju, taču tā ir nepietiekama, un man ieteica griezties tiesā, lai es varētu saņemt visu, kas man pienāktos, lai uzlabotu veselību un sevi uzturētu, kamēr atkal varēšu normāli strādāt. Turklāt man ir arī nepilngadīgs bērns. Vai ir kāds likums, kas paredz manas tiesības šādā gadījumā griezties tiesā? Kaut kādu kompensāciju man tomēr samaksāja… Vai es varu pieprasīt arī naudu par morālo kaitējumu no vainīgā? Manuprāt, viņš pēc avārijas uzvedās ļoti nekorekti, pat neatvainojās… Gita Rīgā
Juriste Kristīne Krēsliņa skaidro: Civillikuma 1635. pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Šajā gadījumā neatļauta darbība ir avārijas izraisītāja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā viņš atzīts par vainīgu un saukts pie likumā noteiktās atbildības.
Ar morālo kaitējumu saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas.
Ja šāda neatļauta darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņem, ka cietušajam ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam ir jāpierāda. Tas nozīmē, ka par to jau varat sniegt prasību tiesā.
Taču te vēl piemērojami arī Civillikuma 19. nodaļas pirmās apakšnodaļas nosacījumi, kas regulē prasījumus personisku aizskārumu dēļ. Proti, Civillikuma 2347. pants paredz: ja kāds ar darbību, par ko viņš vainojams un kas ir prettiesiska, nodara otram miesas bojājumu, viņam jāatlīdzina tam ārstēšanās izdevumi un (pēc tiesas ieskata) varbūtēja atrautā peļņa, kā arī atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu. Taču jāņem vērā, ka šajā pantā paredzētā atlīdzība par morālo kaitējumu ir piemērojama tikai tad, ja miesas bojājumi nodarīti nesen – tas noteikts grozījumos likumā, kas stājās spēkā šogad. Tātad, ja prasīsiet morālo atlīdzību tikai pēc šī panta, miesas bojājumiem ir jābūt nodarītiem pēc 2013. gada 1. janvāra.
Jāatceras arī, ka tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u.tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots (šajā gadījumā – automašīna), ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.
Ja paaugstinātas bīstamības avots radies no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījumā esošas lietas bez viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību rezultātā, par nodarīto zaudējumu atbild šī persona. Ja valdītājs (īpašnieks, glabātājs, lietotājs) arī ir uzvedies neattaisnojoši, atbildību par nodarīto zaudējumu var prasīt no abiem, precīzi izvērtējot, cik katrs vainīgs.
Civillikums turklāt nosaka: ja miesas bojājums padara cietušo uz visiem laikiem nespējīgu turpināt savu amatu un laupa viņam iespēju kā citādi pelnīt, vainīgajam jāatlīdzina arī peļņa, ko cietušais nesaņemtu turpmāk. Tātad gadījumā, ja pēc gūtajam traumām kļūstat par darbnespējīgu, vainīgajam būs jāapmaksā arī tas, ko jūs varētu gūt, ja strādātu.
Ja cietušā apgādībā atrodas vēl kāds, proti, ja viņam ir pienākums kādu uzturēt (šajā gadījumā – nepilngadīgu bērnu), šis pienākums pāriet uz vainīgo personu. Tādas atlīdzības apjomu nosaka pēc tiesas ieskata, ņemot vērā arī cietušā vecumu, viņa spēju iegūt sev uzturu un tā apmēru, kā arī personas vajadzības, kam jānosaka atlīdzība. Ja miesas bojājuma sekas bijis sakropļojums, arī par to pēc tiesas ieskata var noteikt atlīdzību.
Taču, vēršoties tiesā, jāatceras, ka naudas summa, kuru pieprasīsiet no vainīgā, jums pašai būs arī jāpierāda un jāpamato.
