Ārvalstniekiem atvieglos studijas Eiropas Savienībā 0
Lai atvilinātu uz Eiropas Savienību (ES) vairāk jaunu un izglītotu cilvēku, Eiropas Komisija (EK) plāno tuvākajos gados ieviest direktīvu, kas atvieglotu pieteikšanos studijām, uzturēšanos un darba meklējumus studēt gribētājiem no ārvalstīm.
Plānots, ka jaunā likumdošana samazinās birokrātiskās procedūras un noteiks laika ierobežojumus, kuros dalībvalstu varasiestādēm jāizskata pieteikumi vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanai studentiem no valstīm ārpus ES, atvieglos nosacījumus iesaistīšanai darba tirgū studiju laikā un atvieglos pārvietošanos ES iekšienē.
Ūmeo, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta vienlaikus ar Rīgu, ir universitātes pilsēta, un, domājams, ka tieši lielais skaits studentu, kas ik gadu šeit ieceļo, lai mācītos, ir padarījis nelielo ziemeļu provinci par vienu no straujāk augošajām un jauneklīgākajām pilsētām Zviedrijā (iedzīvotāju vidējais vecums šeit ir tikai 38 gadi). Ūmeo universitātes Komunikāciju un starptautisko attiecību daļas vadītājs Pers Nilsons gan atzīst, ka valsts institūciju izveidotā studentu uzņemšanas sistēma šeit ir pārlieku sarežģīta.
Studēt gribētājiem Zviedrijā jārēķinās ar grūti saprotamu, birokratizētu un ilgstošu uzņemšanas procedūru, turklāt, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, jāspēj pierādīt, ka viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai studiju laikā sevi nodrošinātu, vai arī vēl pirms studiju sākuma jāpaspēj iegūt šeit kādu stipendiju. Uzturēšanās izmaksas studentiem tiek lēstas ap 850 eiro mēnesī.
ES valstu pilsoņiem augstākā izglītība šeit ir bez maksas, bet 2011. gadā pieņemts likums, kas nosaka, ka trešo valstu studentiem par mācībām jāmaksā. Ūmeo universitātē mācību maksa ir no aptuveni 9 līdz pat 30 tūkstošiem eiro gadā. P. Nilsons tomēr neuzskata, ka tas būtu nozīmīgs faktors Zviedrijas augstskolu konkurētspējai globālajā augstākās izglītības tirgū. Par daudz lielāku šķērsli viņš uzskata ierobežotās darba iegūšanas iespējas studiju laikā un pēc tām. Viņaprāt, tieši iespējas pēc studijām veidot karjeru padarījušas Amerikas Savienotās Valstis par vienu no pievilcīgākajiem studiju galamērķiem pasaulē.
Zviedrijas likumi šajā ziņā ir vieni no striktākajiem Eiropā – augstskolu absolventiem jāatrod šeit darbs vai jānodibina savs uzņēmums desmit dienu liekā pēc studiju beigām vai jāpamet valsts. Jāpiebilst gan, ka jau šogad, vēl pirms direktīvas stāšanās spēkā, Zviedrija apņēmusies šo laiku pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Uz topošo direktīvu Ūmeo universitātes pārstāvis raugās cerīgi. “Eiropai jāturpina salāgot savas studiju programmas un nosacījumus, jo darba tirgus turpina globalizēties. Vismaz ES ietvaros nepieciešami vienoti izglītības standarti un nosacījumi, jānodrošina studentu mobilitāte. Izglītības dokumentiem un novērtējumam jābūt līdzvērtīgiem un atzītiem visās dalībvalstīs,” skaidro P. Nilsons. Viņaprāt, nākotnē gan arvien lielāka nozīme būs studijām no attāluma. Viņš atzīst, ka daļa studentu izvēlas studēt, lai gūtu kultūras, sadzīves un darba pieredzi ārzemēs, taču, ja prioritāra ir zināšanu apmaiņa, atrašanās vietai jau pašlaik gandrīz vairs nav nozīmes.
Viedokļi
Hamza el Hammuns no Marokas: “Es studēju psiholoģiju Francijas augstskolā, bet šo semestri mācos Zviedrijā “ERASMUS” programmas ietvaros. Es ļoti labprāt atgrieztos Zviedrijā un studētu šeit maģistrantūrā, bet augstās mācību maksas – tā ir ap 26 tūkstoši eiro gadā – dēļ, visticamāk, nevarēšu to atļauties. Francijā es studēju gandrīz par velti – tas maksā ap 300 eiro gadā. Par iespēju palikt tur uz dzīvi gan neesmu drošs, jo man jāatrod darbs gada laikā. Franču psihologiem darba meklējumi savā specialitātē aizņem pat divus gadus. Man kā iebraucējam būs vēl grūtāk, taču cerību palikt Eiropā es neesmu atmetis.”
Ngue Lina Majata Čita no Mjanmas: “Man izdevās iegūt Zviedrijas institūta stipendiju, kas mani gan atbrīvoja no mācību maksas, gan nodrošina uzturlīdzekļus. Tas ievērojami atviegloja arī vīzas un uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Vienīgās grūtības radīja fakts, ka Mjanmā nav Zviedrijas vēstniecības, tāpēc dokumentus kārtot man bija jālido uz Taizemi. Būtu bijis daudz vieglāk un lētāk, ja es būtu varējusi to izdarīt kādā citā ES vai Skandināvijas valsts vēstniecībā savā valstī. Zviedrijā man nekad nav nācies saskarties ar jebkāda veida diskrimināciju – pret mani izturas tāpat kā pret jebkuru zviedru studentu un vietējo iedzīvotāju. Vienīgi jārēķinās, ka tad, ja gribēšu palikt šeit pēc studijām, ātri jāatrod darbs. Tas nebūs viegli, jo zviedru valodu es neprotu pietiekami labi.”
Uzziņa
Dalībvalstu iestādēm lēmums par vīzas un uzturēšanās atļaujas piešķiršanu studēt gribētājiem būs jāpieņem 60 dienu laikā.
Gaidāmi vienkāršāki un elastīgāki noteikumi pētnieku, studentu, praktikantu un viņu ģimenes locekļu ceļošanai Eiropas Savienības iekšienē.
Studiju laikā būs atļauts strādāt minimālo stundu skaitu, proti, 20 stundas nedēļā.
Pēc studiju vai pētījumu pabeigšanas pētnieki un studenti varēs palikt ES teritorijā 12 mēnešus, lai apzinātu darba iespējas vai dibinātu uzņēmumu.
Direktīvai jāstājas spēkā no 2016. gada.
