Kā mežā saglabāt ekoloģiskos kokus? Atbild eksperts 0
Kā saglabāt ekoloģiskos kokus? MĀRTIŅŠ VECPIEBALGAS NOVADĀ
Grupās vai izklaidus?
LVMI “Silava” pētnieks Arnis Gailis apgalvo, ka atstāt ekoloģiskos kokus izklaidus vairs nav ieteicams, – koki, kas iepriekš auguši mežaudzē un pēc kailcirtes atstāti atsevišķi, bieži vien nespēj ilgstoši noturēties, tie kļūst ļoti nestabili, ātri tiek izgāzti, tādējādi daļēji zaudē savu ekoloģisko vērtību. Pēc jaunākajiem zinātnieku atzinumiem, ekoloģiskos kokus labāk atstāt grupiņās, pudurī, kas ir ilgmūžīgāks. Ja iespējams, šo puduri izvēlas pie paliekošās meža sienas. Minimāli atstājamais ekoloģisko koku skaits atkarīgs no izcirtuma platības. Uz hektāru jābūt vismaz pieciem kokiem.
Kāpēc vajadzīgi ekoloģiskie koki? Tos atstāj, lai mežā saglabātu lielos vecos kokus, – daļa no tiem turpina augt, daļu izgāž vējš, līdz ar to veidojas lielu dimensiju koksne, kritalas, kur var dzīvot dažādi organismi (kukaiņi, sēnes).
Saglabājot koku grupas, veidojas neliela mikroaudze, kas saglabā neliela meža nogabala īpašības ar meža mikroklimatu, un cilvēki var uz turieni doties sēņot. Šāda mikroaudze ir noderīga dzīvotne arī citiem meža organismiem, ne tikai tiem, kuriem vajadzīgi atsevišķi koku stumbri.
Ko izvēlēties un saglabāt
Pēdējos gados gan daudzi eksperti ir diskutējuši par ekoloģisko koku lietderību, jo mūsu mazajās cirsmās tie ne vienmēr attaisnojuši savu būtību. Ideja par ekoloģiskajiem kokiem savulaik pārņemta no Skandināvijas, bet tur ir atšķirīgi meža apsaimniekošanas principi – tiek veidotas daudz lielākas cirsmas. Pie mums lielākā cirsmas platība parasti ir 5 ha, kamēr Skandināvijā 20–50 ha.
Citās domās ir mežkopis, mežzinātņu doktors Jurģis Jansons: “Mežs ir sarežģīta ekosistēma, un valsts rūpe ir ar likuma prasību nodrošināt dzīves iespējas visām sugām, kas veido meža daudzveidību. Valstij piederošajos mežos šī apņemšanās nereti ir vēl lielāka – mežā saglabā vismaz divas reizes vairāk koku, nekā prasīts likumdošanā. Noteikti vajadzētu rēķināt arī koku naudas vērtību un uzskatīt to kā meža īpašnieku nodokli dabas aizsardzībai. Ekoloģiskos kokus pēc audzes nociršanas vajag izvēlēties un saglabāt, lai palielinātu mežu ainavisko vērtību vai vismaz censtos to nesabojāt. Noteikti jādomā, kādas kvalitātes kokus saglabājam. Jāatceras, ka ekoloģiskie koki ir arī krietni sēklu avoti. Atstājot cirsmās zemas kvalitātes kokus, jārēķinās, ka tie vairosies gan jūsu, gan kaimiņu īpašumos. Pavisam aplami būtu saglabāt zemas kvalitātes – līkus, greizus un zarainus – ekoloģiskos kokus un vienlaikus atjaunot mežaudzi ar selekcionētiem stādiem.
Vietējiem meža īpašniekiem vismaz pagaidām nekādas izvēles iespējas nav, jo jāievēro normatīvie akti – Noteikumi par koku ciršanu mežā. Kā ekoloģiskos kokus izvēlas augtspējīgus iepriekšējās paaudzes kokus (ja mežaudzē tādi ir) vai resnākos valdaudzes kokus, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus. Egli nav ieteicams izvēlēties kā ekoloģisko koku, jo to bieži vien izgāž vējš. Priedei un ozolam ir ļoti ilgs mūžs, tie var turpināt augt vairākus simtus gadu. Apsei vai bērzam bioloģiskais mūžs ir krietni īsāks – tie tiek nolauzti, izgāzti vai satrupē.
