Pēc administratora Bunkus slepkavības saplēšas politiķi 19
Advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība izraisa savstarpējus pārmetumus valdošās koalīcijas partijās, to starp iekšlietu ministrs sola iesaistīt “visus iespējamos policijas resursus”.
Nedrīkstam atgriezties pie 90.gadu bandītisma!
“Mēs nedrīkstam atgriezties pie deviņdesmito gadu bandītisma! Ja tieslietu ministrs nav spējīgs sakārtot maksātnespējas jomu, tad jāiesaistās Valsts prezidentam un šis jautājums ir jāizskata Nacionālajā drošības padomē,” notikušo skarbi sociālajā tīklā “Twitter” komentējis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”).
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) uz šo aizrādījumu reaģējis ne mazāk asi: “Priekšvēlēšanu laikā loģika iet atpūsties… Ja noslepkavotu kādu ārstu, “Vienotība” tagad prasītu atbildību no veselības ministres? Ceru, ka Valsts policija, kas pakļauta “Vienotības” vadītajai Iekšlietu ministrijai, ātri izmeklēs šo noziegumu un vainīgie tiks sodīti.”
Politiķis arī norāda, ka “lielos vilcienos maksātnespējas nozares politika šobrīd ir sakārtota”, ko esot atzinusi arī Ārvalstu investoru padome un citi eksperti. “Tieslietu ministrijas iestādes var konstatēt profesionālus pārkāpumus (tostarp krimināla rakstura), taču TM nav pakļauts neviens operatīvās darbības subjekts, kas varētu laikus atklāt iespējamās pasūtījuma slepkavības organizēšanu,” raksta Iesalnieks.
Latkovskis uz jautājumu, vai viņa vadītā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, reaģējot uz notikušo, aicinās uz sēdi iekšlietu vai tieslietu ministrus, atbildēja noraidoši: “Manis teiktais par TM ir mans personīgais viedoklis un vēlējums aktīvāk sakārtot maksātnespējas jomu. Jautājumā par iekšlietu ministru – esmu jau ar viņu runājis un saņēmis apliecinājumu, ka notiek aktīvs darbs, piesaistīti labākie izmeklētāji un uzraugošais prokurors. Tur tagad katra minūte no svara, tādēļ saukt tagad uz politisku iztaujāšanu izmeklētājus būtu vienkārši bezatbildīgi.”
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) “Latvijas Radio” raidījumā “Krustpunkti” uzsvēris, ka šī slepkavība tikšot izmeklēta ar visiem iespējamiem policijas resursiem. “Jādara viss, lai noziegums tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,” pauda ministrs, piebilstot, ka pērn policija atklājusi divas pasūtījuma slepkavības. Kozlovskis arī norādīja, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevarot izslēgt arī citus variantus.
Maksātnespējas administratoram iepriekš izteikti draudi
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka noslepkavotais M. Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007. gada un savas karjeras laikā administrējis kopumā 48 uzņēmumus, tostarp bijis piesaistīts kā palīgs “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā. Noslepkavošanas brīdī gan vienīgais viņa administrētais process bija pārtikas vairumtirgotāja “Rego Trade” maksātnespēja.
Valsts policija (VP) jau 2016. gadā sākusi kriminālprocesu par Bunkum izteiktajiem draudiem, preses konferencē informēja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Šajā lietā gan aizdomās turamo nav.
Taču interneta vietne “Pietiek.com” ap to pašu laiku aprakstīja konfliktu, kas Bunkum bija izveidojies ar vienu no “Rego Trade” īpašniekiem Mihailu Uļmanu. Uzņēmējs sūdzējās, ka “Rego Trade” lielākais kreditors bija VID ar gandrīz divām trešdaļām balsstiesību kreditoru sapulcēs, kurās dienestu pārstāvēja administratora brāļa, VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītāja Kaspara Bunkus padotie. Uļmans apgalvoja, ka kreditoru sapulcēs VID pārstāvji atbalstījuši lēmumus, kas bijuši nevis valsts, bet administratora interesēs. VID gan šādus Uļmana pārmetumus noraidīja, norādot, ka gan administrators, gan VID ievērojuši visas likumu prasības.
Neoficiāli avoti stāsta, ka Bunkus pārstāvējis maksātnespējas administratoru grupu, kas tiek uzskatīta par Māra Sprūda oponentiem, pieļaujot versiju, ka tieši tas novedis pie slepkavības.
Ziedojis “Jaunajam laikam” un “Vienotībai”
Bunkus valsts amatpersonas deklarācija par 2016. gadu liecina, ka viņam pieder 2013. gada “Range Rover” automašīna. Tāpat viņam bija reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā “Luminor” bankā. 2016. gadā Bunkus saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016. gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, bet parādsaistības – kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.
Kā liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāzē, Bunkus savulaik ziedojis partijai “Jaunais laiks” un apvienībai “Vienotība”. 2010. gadā viņš “Jaunajam laikam” ziedojis 1000 latus (1420 eiro), bet 2011. gadā 500 latus (710 eiro). 2011. gadā viņš ziedojis arī 3000 latus (4260 eiro) apvienībai “Vienotība”.
Nošauts ar automātisko ieroci
M. Bunkus tika nogalināts trešdienas rītā, 30.maijā, ap pulksten 8:40 ar vairākiem šāvieniem, kad braucis pa Aizsaules ielu gar Meža kapiem ar sev piederošo balto “Range Rover” apvidus automašīnu.
Valsts Policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki. Nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna “Volkswagen” ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu – pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.
Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. “Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,” norādīja policijas pārstāvis.
