Pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atsāk Zinātņu akadēmijas koncertzāle 9
Oficiālā atklāšanas koncertā sestdien, 20. septembrī, skatītājiem durvis vēra jauna koncertvieta Rīgā – pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atjaunotā veidolā atsāka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes amfiteātra zāle ar skatuvi.
Tā turpinās savu darbu kā “Rīgas koncertzāle” ar 750 skatītāju vietām, orķestra bedri un, iespējams, skanīgāko akustiku Rīgā. Publikas interese par jauno koncertvietu ir liela – atklāšanas koncerta biļetes bija izpārdotas.
Koncertzāles renovācijas izmaksas ir aptuveni 300 000 eiro, kas nav vēl galīgā summa, jo rodas dažādi neparedzēti izdevumi, iepriekš “Latvijas Avīzei” atzina Juris Millers, koncertzāles atjaunotājs un nomnieks, pazīstamais izklaides pasākumu producents.
Tikmēr LZA prezidents Ojārs Spārītis atklāja, ka LZA plānojusi “atdzīvināt” 1972. gadā ugunsgrēkā cietušo un pēc tam neizmantoto koncertzāli jau “treknajos gados”, taču toreiz sāktā iniciatīva – izstrādātie projekti un papildu līdzekļu piesaistes plāni – līdz ar krīzi palikuši dziļi atvilktnēs.
“Sabiedrībā ir neviennozīmīgi viedokļi par to, kā izturēties pret šo padomju laika kultūras un arhitektūras mantojumu, tomēr pasaulē uzskata, ka viss, kas ar mums noticis, ir mūsu vēsture. Augstceltnes ēka ir ekskluzīva, te ir sarežģīta arhitektūra, ir marmors, bronza, cēlkoka paneļi, ģipša ciļņi, interesants dizains,” uzskata Spārītis.