Ar “LA” lasītājas palīdzību pēc 40 gadiem satiek tēvu 6
“LA” 19. marta numurā rakstīju par Antru Savičevu, kura meklē savu tēvu Aleksandru Emanuilovu. Māte tikai nesen viņai atklājusi ziņas par tēvu, līdz šim meita par viņu neko nav zinājusi. Antra cerēja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs noskaidrot, vai apmēram 70 gadus vecais tēvs vēl ir dzīvs un, ja dzīvs, kur viņu meklēt. Jā, tēvs esot dzīvs, bet, ņemot vērā Datu aizsardzības likuma prasības, dzīvesvietas adresi pārvalde neatklāja. Tad Antra vērsās pie “LA” kā visvairāk abonētā laikraksta lasītājiem ar lūgumu palīdzēt viņai atrast tēvu.
“Tas bija eņģelis, ko Dievs man sūtīja uzreiz pēc mana stāsta publiskošanas,” piedzīvoto brīnumu joprojām emocionāli atceras Antra. Kāda sieviete izlasījusi “LA” rakstiņu, piezvanīja un pastāstīja, kur šobrīd mitinās Aleksandrs Emanuilovs. Tagad meita katru dienu dodas apciemot tēti, kurš līdz šim savas dienas vadījis samērā vientuļi. Šogad viņam apritēs 74 gadi, un tādā vecumā arī veselība nav nekāda stiprā. Viņš sirgst ar dažādām kaitēm – cukura diabētu, artrītu, sirds aritmiju. Antra viņam ir vienīgā meita, sieva jau mūžībā, bet audžubērni no dzīvesbiedres iepriekšējās laulības dzīvo atsevišķi. Antra bērnībā ļoti ilgojusies pēc tēva, savukārt viņš nožēlojot, ka nav bijis kopā ar savu bērnu un par to lūdzis meitai piedošanu. Antra kā ticīgs un gudrs cilvēks nevienam neko nepārmet. “Neesmu Dieva vietā, lai kādu tiesātu. Dievs mani izraudzījis, lai es ar lūgšanām rūpētos par savu vecāku dvēselēm.”
Kādas veidojas tēva un meitas attiecības pēc tik daudziem atšķirtības gadiem? Sniedzot atbildi, sieviete izplūst asarās: “Viņš ir tik mīļš, kompensē to mīlestību, ko neesmu saņēmusi savā bērnībā. Jau pirmo reizi ieraugot, uzreiz pateica – tu esi mans bērns, manas asinis, to es jūtu. Pirms tam gan bija uztraucies, vai tik viņu kāds nevēlas apkrāpt, jo tādu situāciju reiz savā dzīvē pieredzējis.”
Antra tagad ir laimīga. Laimīga, ka var parūpēties par savu tēvu vecumdienās. Viņa redz, kā ar katru dienu vairāk viņš atplaukst. Meitu gaida un arī pavada, stāvot pie dzīvokļa loga. “Cik Dievs būs devis, tik priecāsimies, būdami kopā,” teic Antra Savičeva, kas pēc vairāk nekā četrdesmit gadiem beidzot sastapusi savu tēvu.
