Pēc 16. marta “mēģinājuma” plāno sabojāt arī 18. novembra svinības 0
Neapmierinātība ir ārdošas jūtas, un tieši tās paredzējuši izmantot 23. martā dibināmās organizācijas “Nepilsoņu kongress” (“NK”) iniciatori un dibinātāji. Tā sevi dēvē par “sabiedrisku kustību”, un šādai izvēlei ir savi apsvērumi.
Ja kāds dibina biedrību, tad tā ir jāreģistrē, tai jāsniedz pārskati par finansējumu u. tml., bet „kustība” taču ir kā brīvi vēji laukā… Pēc tā, kas rakstīts marta sākumā žurnālistiem izplatītajā “”Nepilsoņu kongresa” nolikuma projektā”, ir skaidri redzams, ka tas paredz gan vēlētu pārvaldes orgānu darbību, gan biedru disciplīnu un arī izslēgšanu par kaitniecību, – pazīmes, kas raksturīgas biedrībām vai partijām.
Labi aizmirsts vecais
Kongresa interneta vietnē atrodams arī Saeimas deputāta Borisa Cileviča raksts, kurš spriež, ka jaunais esot labi aizmirsts vecais un piemin 90. gados dibināto “Apatrīdu līgu”, kuras mantinieks varētu būt “Nepilsoņu kongress”.
“Apsūdzības grāmata. Par neatkarīgās Latvijas nīdējiem 1988 – 1998” – ar tādu virsrakstu un apakšvirsrakstu “Latvijas Avīzes” 2011. gada 30. aprīļa numurā bija publicēts prof. Treija raksts par Liepājas vēsturnieka Arnolda Bērza grāmatu “Sarkanie burbuļi” (paskaidrojošais apakšvirsraksts – “Pretvalstisko sabiedrisko aktivitāšu hronika 1988 – 1998”). Atgādināšu R. Treija rakstīto: “1994. gada sākumā nodibinājās Latvijas Apatrīdu līga ar kreiso politologu B. Cileviču galvgalī. Tā solīja veicināt bezvalstnieku integrāciju, bet, kā konstatējis A. Bērzs, faktiski centās panākt nulles varianta realizēšanu Latvijas pilsonības jautājumā, izvēršot īpaši naidīgu propagandu valstij presē un radio. Līga 1994. gada pavasarī pat mēģināja organizēt alternatīvas pašvaldību vēlēšanas, taču šī akcija neguva atsaucību.”
Ir pagājuši 19 gadi, un ideja par alternatīvām vēlēšanām pašvaldību dienā atkal pavasarī sapumpurojusi un 1. jūnijā tikšot realizēta, vēlot kādu “Nepārstāvēto parlamentu”. Tagad līdz ar tehnoloģiju attīstību parādījušās iespējas “balsot internetā”.
Internets piecieš gandrīz visu, tur ikviens var sevi pasludināt par Latvijas valdnieku vai pašu Dievu to kungu un uzrādīt sev vēlamo atbalstītāju skaitu.
Drošības policija 6. martā aģentūrai LETA sniedza komentāru par to, ka “Nepilsoņu kongresa” kustība ir nonākusi Drošības policijas redzeslokā. Tās vērtējumā aktivitātes, kas saistītas ar nepilsoņu problemātiku, ir jāuztver kā Krievijas Federācijas tautiešu politikas izpausmes. “Par to liecina tas, ka šajā kustībā ir iesaistījušies aktīvisti, kuri jau agrāk aktīvi darbojušies tautiešu projektu ietvaros. Organizācijas aktivitātes jāsaista ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Šādas aktivitātes nesekmē sabiedrības saliedētību,” pauda DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Kad lūdzu Drošības policijai plašāku komentāru, saņēmu šādu atbildi: “Projekta “Nepilsoņu kongresa” tapšanā un veidošanā ir saskatāmas līdzības ar biedrības “Dzimtā valoda”, kas organizēja referendumu par krievu kā otru valsts valodu Latvijā, darbību. Abos gadījumos līdzdarbojas gandrīz identisks personu loks un sagaidāms, ka arī projekts “Nepilsoņu kongress” tiks izmantots aktuālo nepilsoņu jautājumu plašāku aktivitāšu izvēršanai tā turpmākās darbības gaitā. Faktiski tas var tikt izmantots, lai radītu iekšpolitisko saspīlējumu ap nepilsoņu jautājumu un vairotu spriedzi sabiedrībā. Paziņojumi no organizatoru puses par vēlmi savā darbībā izmantot radikālas metodes, rīkojot protesta akcijas, jāuztver kā paaugstinātu risku sabiedriskai kārtībai un drošībai.”
Izklaide vai nopietnas politiskās ambīcijas?
Kāda ir Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas attieksme pret šo “sabiedrisko kustību”, kas izteikusi apņēmību veidot paralēlas varas struktūras? S. Āboltiņa atbild, ka Satversme garantē un aizsargā tiesības ikvienam apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Tomēr šīs cilvēktiesības nav absolūtas un tās nevar tikt izmantotas pretēji citu cilvēku tiesībām, demokrātiskās valsts iekārtas principiem un citām konstitucionālajām vērtībām.
“Nepilsoņu kongresa” dokumenti vedina domāt par to, ka tā rīkotāji varētu stimulēt personas nemācīties valsts valodu, neintegrēties Latvijas sabiedrībā, bet gan pieprasīt sev privileģētu statusu. Tāpat saskatāma zināma bīstamība tajā, ka “NK” vēlas veidot savu biedru pārstāvniecības institūcijas, it kā dublējot valsts varas institūcijas.
Šāda politika varētu sašķelt Latvijas sabiedrību, kā arī personas, kuras iesaistās “Nepilsoņu kongresa” darbībā, varētu tikt izmantotas kā ķīlnieki atsevišķu personu politisko ambīciju un noteikto mērķu sasniegšanai. Būtu nepieciešams rūpīgi pārbaudīt, vai šādas aktivitātes ir pieļaujamas demokrātiskā sabiedrībā, kā arī noskaidrot, kādi ir “Nepilsoņu kongresa” organizatoru patiesie mērķi un to finansējuma avoti.”
Tieslietu ministrs līdz Lieldienām būs atvaļinājumā, tāpēc viedokli par “NK” vaicāju viņa padomniekam Jānim Tomelam. Viņš spriež, ka, pārskatot “Nepilsoņu kongresa” rīcības plānu līdz 2013. gada decembrim, “prātā ienāk doma, ka tā ir sava veida izklaide no sabiedriskās dzīves atstumtiem cilvēkiem, kuriem beidzot gribas sajusties svarīgiem”.
Pēc 16. marta notikumiem daudziem īpaši aizskarošas varētu šķist “NK” piesolītās masveida protesta akcijas tieši valsts svētkos – 18. novembrī. Arī J. Tomels saka – tas, ka “NK” rīcības plānā punkts nr. 12 paredz masveida protesta akcijas rīkošana Latvijas valsts svētkos 18. novembrī, liecina, ka “Nepilsoņu kongress” ir klaji pretvalstiska organizācija, kurai nav svētas Latvijas Republikas konstitucionālās vērtības.
“Skaidrs, ka “Nepilsoņu kongress” nepieņem 18. novembra Latvijas Republiku, drīzāk gribētu Latvijas PSR atgriešanos, ar visām kādreizējām privilēģijām krievvalodīgajiem kā izredzēto kopienai – ar pilsonību visiem un īpašo krievu valodas statusu.
Taču nāksies apbēdināt “Nepilsoņu kongresa” pārstāvjus – atteikšanās no 18. novembra Republikas nav gaidāma ne tuvākā, ne arī kādā tālākā perspektīvā,” saka J. Tomels.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne uzskata, ka Latvijā līdz šim ir izdevies sabalansēt situāciju valstī tā, ka šeit nav bijis nacionālu konfliktu, taču ir kādi spēki, kas ieinteresēti, lai tādi rastos. Viņa uzsver, ka ar šo risku novēršanu aktīvāk jādarbojas drošības dienestiem.
Arī profesors Juris Bojārs uzskata, ka jāuzdod jautājums daudzajiem specdienestiem – lai atskaitās, ko ir darījuši.
