Pēc 118 Latvijas izcelsmes pārtikas produktu pārbaudes ES nav konstatējusi pesticīdu līmeņa pārkāpumus 6
Analizējot augu aizsardzības līdzekļu (AAL) atliekas Latvijas izcelsmes pārtikā, pesticīdu līmeņa pārsniegumi nav konstatēti, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Saskaņā ar ES Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2021.gada apkopoto informāciju, ES dalībvalstu laboratorijās tika analizēti 118 Latvijas izcelsmes pārtikas produktu paraugi, tostarp 87,3% no paraugiem AAL atliekas netika konstatētas, 12,7% paraugu AAL atliekas bija pieļaujamā līmenī, bet maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa pārsniegumi nav konstatēti.
ZM uzsver, ka Latvijā ražotās pārtikas tīrība apliecina, ka Latvijas lauksaimniecībā joprojām tiek izmantots salīdzinoši krietni mazāk AAL nekā daudzās citās ES dalībvalstīs.
EFSA dati liecina, ka Lietuvā 88,1% pārtikas paraugu AAL atliekas nav konstatētas, 11,3% tās konstatētas pieļaujamā līmenī, bet 0,5% paraugu konstatēti atlieku līmeņu pārkāpumi. Tikmēr Igaunijā 74,8% paraugu AAL atlieku nav, 19,8% – atliekas konstatētas pieļaujamajā robežā, bet 5,5% paraugu konstatēti pieļaujamo atlieku pārsniegumi.
Tāpat EFSA dati liecina, ka maksimāli pieļaujamā AAL atlieku līmeņa pārsniegumi Dānijā konstatēti 6,2% pārtikas produktu paraugu, Polijā – 5,2%, Vācijā – 1,5%, Zviedrijā – 1,1%, Nīderlandē – 0,8%, bet Somijā – 0,6% pārtikas paraugu.
Kā skaidro ZM, EFSA ik gadu sniedz ziņojumu, kurā novērtē AAL atlieku līmeņus pārtikas produktos Eiropas tirgū. 2021.gada ES ziņojumā par AAL atliekām pārtikā sniegts pārskats par ES dalībvalstīs, Islandē un Norvēģijā veikto pesticīdu atlieku kontroli.
Tikmēr Latvijā programmas ietvaros analizēti 237 paraugi, no tiem 20,3% bija Latvijas izcelsmes, 54,4% – ES izcelsmes un 25,3% – trešo valstu izcelsmes paraugi.
Maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa pārsniegumi pārsniegums konstatēts 2,5% citās valstīs ražotajā pārtikā, ziņo ZM.
Ministrijā vērš uzmanību, ka Latvija AAL lietojuma ziņā joprojām ir viena no ES dalībvalstīm, kur tos lieto vismazāk.
Ja Latvijā vienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidēji izlieto 0,97 kilogramus uz hektāru, tad Polijā – 1,7 kilogramus uz hektāru, Vācijā, 2,89 kilogramus uz hektāru, Beļģijā – 3,94 kilogramus uz hektāru, bet Kiprā un Maltā – vairāk nekā 8 kilogramus uz hektāru.
