Pēc 10 gadiem maksājumu kartes vairs nebūs vajadzīgas. Kā par precēm un pakalpojumiem norēķināsimies nākotnē? 171
“Swedbank” Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš intervijā Latvijas Radio prognozējis, ka pēc desmit gadiem vairs nebūs nepieciešamas banku maksājumu kartes. “Es domāju, ka tā būs. Tas ir ļoti ticami,” diskutējot par tēmu raidījumā “Preses klubs”, atbild “ERST Finance” izpilddirektors Arnis Blūmfelds.
Blūmfelds norāda, ka arvien vairāk lietas, ko iepriekš ņēmām līdzi, ejot dienas gaitās, šobrīd atstājam mājās – tai skaitā maksājumu kartes.
Viņš piebilst, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas ērtus viedos risinājumus, piemēram, bankas kartes maksājuma iespējas piesaistīt savam viedtālrunim.
“Tā ir lieta, kas izzudīs,” rezumē Blūmfelds.
Interesantas ir arī Latvijas Bankas ekspertu Mārtiņa Bitāna un Emīla Dārziņa pārdomas par naudas nākotni vietnē Makroekonomika.lv.
Šie eksperti norāda, ka tehnoloģijas nenovēršami maina mūsu ikdienu, maksājumu joma nav izņēmums. Iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem, izmantojot ne tikai tradicionālo skaidro naudu, bet nu jau arī ierastās norēķinu kartes, šobrīd nevienu vairs nepārsteidz. Daudzi prognozē, ka neizbēgami pienāks diena, kad skaidra nauda apgrozībā izzudīs pavisam un visi norēķini notiks tikai digitālā veidā.
Piemēram, Ķīnā, kas ir pirmrindniece virzībā uz pilnībā bezskaidras naudas norēķiniem, apgalvojot, ka šobrīd ir izaugusi vesela paaudze, no kuras daudzi skaidru naudu savā dzīvē nav redzējuši. Latvijā paaudze, kura “uz savas ādas” izbaudījusi neskaitāmas naudas reformas vēl esot Padomju Savienības sastāvā, saprotams, ir visai rezervēta attieksme pret jebkurām fundamentālām pārmaiņām, kas ir saistītas ar naudu un tās lomu.
Arī pasaulē kopumā visi jautājumi, kas var ietekmēt naudu un tās vērtību, vienmēr tiek uzlūkoti ar lielu piesardzību, un ne velti centrālās bankas, kurām ir noteicošā loma naudas vērtības ietekmēšanā, vienmēr ir vienas no konservatīvākajām institūcijām jebkurā valstī. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet sabiedrībai nepatīk pārāk straujas pārmaiņas jomā, kas tiešā veidā var skart tās esošo un nākotnes labklājību, ņemot vērā izaugsmes ciešo atkarību no naudas vērtības izmaiņām.
Tāpēc jo svarīgāk ir savlaicīgi saprast, ko nozīmē pašreiz vērojamās tehnoloģiskās izmaiņas saistībā ar naudu un tās izmantošanu – vai virzība uz arvien lielāku maksājumu digitalizāciju ir tikai vēl viens veids, kā padarīt mūsu ikdienu ērtāku, vai arī tas līdzi nesīs daudz fundamentālākas izmaiņas visā, līdz šim ierastajā finanšu sistēmā. Vai līdz ar šīm izmaiņām mainīsies arī mūsu izpratne par naudu? Jautājumu šeit ir daudz, bet skaidrības pagaidām maz..`
Latvijas Bankas eksperti arī prognozē, ka, rodoties jaunām maksājumu iespējām, skaidrās naudas lietošana ikdienā ir nenovēršami samazinājusies. Tomēr – vai balstoties uz prognozēm par līdzšinējo tendenču turpināšanos, varam prognozēt drīzu skaidrās naudas izzušanu? Šobrīd nav pazīmju, kas par to liecinātu.
Pat Zviedrijā, neskatoties uz paredzējumiem par drīzu skaidrās naudas izzušanu, tā tomēr pēdējos gados ir stabilizējies šajā (jāatzīst) zemajā līmenī. Acīmredzot ir kādi iemesli, kuru dēļ skaidrā nauda joprojām turpina cirkulēt apgrozībā, par spīti arvien plašākai jauno tehnoloģiju pieejamībai.
Arī Ķīnā, spītējot apgalvojumiem, ka skaidrā nauda izzūd no apgrozības, tomēr redzam, lai arī samazināšanās tendence ir izteikta, tā ir vēl tālu no pilnīgas izzušanas. Un, pat ja lielākajās pilsētās šobrīd ir iespējams dzīvot neizmantojot skaidro naudu, tad valstī kopumā tā joprojām cirkulē diezgan ievērojamā apjomā, salīdzinot kaut vai ar Zviedriju. Turklāt Ķīnā pieaugošās bezskaidrās naudas norēķinu iespējas ietver bažas par centieniem arvien vairāk kontrolēt iedzīvotāju ikdienu. Acīmredzot ne visiem valsts iedzīvotājiem šādas perspektīvas šķiet pievilcīgas.
Aplūkojot statistikas datus, Eiro zonā skaidrās naudas izmantošanas tendences var šķist mulsinošas, jo dati rāda pieaugošu, ne krītošu skaidrās naudas izmantošanas intensitāti. Tomēr jāņem vērā, ka eiro kā otrā nozīmīgākā globālā valūta tiek plaši izmantota norēķinos arī ārpus eiro zonas valstīm, tajā skaitā arī norēķini skaidrā naudā (atcerēsimies mūsu neseno vēsturi). Līdz ar to dati par kopējo izlaistās skaidrās naudas daudzumu noteikti neataino to, cik lielā mērā skaidro naudu norēķinos izmanto paši eiro zonas valstu iedzīvotāji.
Paturot prātā šo niansi, ir skaidrs, ka skaidrā nauda joprojām ir pietiekami populārs norēķinu veids arī Eiropā, un ja šī tendence mazinās, tad noteikti ne tik strauji un tuvākajā nākotnē – noteikti ne līdz Zviedrijas līmenim.
