Pēc 1. jūlija būs jāsāk maksāt iedzīvotājiem: AS “Augstspriegums tīkls” vadītājs atklāj, par cik procentiem dārgāki paliks mūsu rēķini 0
Šobrīd tiek runāts, ka patērētājiem būs jāsedz apmēram 40 miljoni eiro par elekroenerģijas sinhronizācijas izmaksām.
“Augstsprieguma tīklu apgrozījums, cik mēs no tarifiem ieņēmums saņemam ir gandrīz 100 miljoni eiro gadā. Līdz 1.jūlijam Augstsprieguma tīkls šīs izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Mums ir izdevies pēdējo dažu gadu laikā panākt zināmums ietaupījumus. Mēs esam labi sagatavojušies finansiāli šim gadam, līdz ar to mēs līdz 1. jūlijam šīs izmaksas varam nosegt,” TV24 raidījumā “Latvijas labums” skaidro Rolands Irklis, AS “Augstspriegums tīkls” valdes priekšsēdētājs.
Kas notiks pēc 1.jūlija? Ar cik lielu elektroenerģijas cenas kāpumu iedzīvotājiem rēķināties?
“Jārēķinās ar 3% līdz 5% maksas pieaugumu,” viņš atbild. Tad, ja šobrīd iedzīvotājs maksā 100 eiro par elektrību, tad pēc tam tie būtu 103-105 eiro? “Tā varētu būt, bet atkarīgs, kāda būs tirgus cena.”
Jau ziņots, ka elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vienoti pieauga par 24% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 125,74 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo” pārstāvji.
Savukārt Igaunijā cena pieauga par 25% līdz 126,11 eiro par MWh. Tajā pašā laikā sistēmas cena palielinājās par 8% līdz 51,73 eiro par MWh. Vācijā vidējā elektroenerģijas cena bija 135,31 eiro par MWh, bet Polijā – 136,55 eiro par MWh.
Cenu pieaugumu Baltijas valstīs aizvadītajā nedēļā galvenokārt noteica par 43% zemāka vēja staciju izstrāde. Tā kā 8. un 9.februārī notika Baltijas valstu desinhronizācija jeb atvienošanās no Krievijas elektroapgādes sistēmas un pievienošanās Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, vairumtirgū pieejamā pārvades jauda uz Baltijas valstīm bija par 20% zemāka nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ietekmēja enerģijas plūsmas uz Baltiju, kas samazinājās par 8%. Tikmēr Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenas pieaugumu galvenokārt ietekmēja zema vēja staciju izstrāde, nedēļai sākoties, kā rezultātā pirmdienas vidējā cena bija gandrīz divas reizes augstāka nekā pārējās nedēļas dienās, tādējādi paaugstinot nedēļas vidējo cenu.
“Nord Pool” reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 9768 gigavatstundas (GWh), bet elektroenerģijas ražošanas apjomi 10 758 GWh.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 4% un bija 581 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 5% augstāks nekā nedēļu iepriekš – 145 GWh. Igaunijā patēriņš pieauga par 3% līdz 178 GWh. Savukārt Lietuvā tika patērētas 258 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums par 5% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 12%, un kopā tika saražotas 473 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 40% un tika saražotas 194 GWh. Igaunijā izstrāde bija par 19% augstāka nekā nedēļu iepriekš – 101 GWh. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 10% līdz 178 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 133%, Igaunijā – 57%, bet Lietuvā – 69%. Baltijas valstīs tika saražots 81% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
Pērnā gada 25.decembrī tika konstatēts Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma “Estlink 2” bojājums. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1.augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 megavati (MW) – būs pieejami tikai 358 MW (“EstLink 1”), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.
Raidījums “Latvijas labums” skatāms piektdienās plkst. 14:30 ar atkārtojumu svētdienās 17:00.
