Izsludināšana par mirušu 2
Tiesa izsludina pazudušo par mirušu pēc ieinteresēto personu lūguma, bet, ja tādu nav, – pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz pagājis desmit gadu no tā gada beigām, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas. Ja pazudušais pēc pēdējo ziņu saņemšanas bija sasniedzis septiņdesmit gadu vecumu, jau pēc pieciem gadiem var lūgt izsludināt viņu par mirušu.
Pazudušo var atzīt par mirušu, ja:
• cilvēks pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu;
• cilvēks atradies uz bojāgājuša kuģa vai lidmašīnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un sešu mēnešu laikā par viņu nav ziņu.
Kad tiesa izsludinājusi pazudušo par mirušu, personas manta, ja nav atstāts testaments, jānodod mantiniekiem, kuri pieņemamajā nāves dienā, ja tā noteikta tiesas lēmumā, vai, ja šo dienu nevar noteikt, lietas ierosināšanas brīdī bijuši viņa tuvākie radinieki vai laulātais.
Pieteikums tiesā
Pieteikums par pazudušas personas izsludināšanu par mirušu jāiesniedz tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas. Tajā norāda viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tas zināms, dzimšanas gadu, kā arī laiku, kad cilvēks atstājis dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par viņu, un, ja iespējams, dzimšanas vietu, vecāku vārdu, uzvārdu un citas ziņas.
Pēc tam tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu “Latvijas Vēstnesī” uz pieteicēja rēķina. Publikācijā norāda:
• tiesas nosaukumu, kura saņēmusi pieteikumu;
• pazudušās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kā arī citas pieteikumā norādītās ziņas par šo cilvēku;
• priekšlikumu pazudušajai personai triju mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu – pretējā gadījumā tā tiks izsludināta par mirušu;
• aicinājumu visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir informācija par tās nāvi, triju mēnešu laikā paziņot to tiesai.
