Pazudušais Jēkabpils lielgabals atklāj absurdu: arī Madonā ģenerāļa atdusas vieta pilsētas centrā, pie skolas! 83
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Plašu rezonansi guvušais stāsts par Jēkabpils lielgabalu, kura pazušanu no postamenta tagad izmeklē policija, licis atskārst, ka arī 76 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā ir vietas, kur kritušās padomju militārpersonas atdusas nevis padomju Brāļu kapos, bet gan pašā pilsētas centrā.
Jēkabpilī, kā zināms, ir runa par gadu gadiem ieilgušo viena padomju ģenerāļa un divu pulkvežu pārapbedīšanu. Visi trīs, iespējams, apglabāti zem nelaimīgā lielgabala postamenta. Tostarp Jēkabpils nav viena. Arī Madonai ir savs padomju ģenerālis, kurš tāpat atdusas, varētu sacīt, pilsētas centrā. Un skolas priekšā! Madonas gadījumā pārapbedīšana, šķiet, varētu notikt ātrāk nekā Jēkabpilī.
“Manuprāt, tādām piemiņas vietām jābūt vienkopus Brāļu kapos, kur tas iederas, nevis kaut kur pa stūriem. Arī mūsu kultūrā nav pieņemts atstāt apbedījumus publiskā vietā, nolikt skolas priekšā. Tā nav cieņa pret apbedīto, tādēļ ļoti ceram, ka mums ar Krieviju izdosies par visu vienoties. Lai viņš ir Brāļu kapos kopā ar saviem cīņu biedriem,” teic Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora (Nacionālā apvienība).
Runa ir par Padomju Savienības varoņa, 124. strēlnieku korpusa komandiera ģenerālmajora Nikolaja Jakuņina (1902–1944) kapu un virs tā likto obelisku, kas kopš padomju okupācijas gadiem košumkrūmu ielokā slejas Madonas Valsts ģimnāzijas priekšā. Jautājums, vai šādam piemiņas objektam būtu jāatrodas izglītības iestādes teritorijā, tika aktualizēts aizvadītā gada sākumā saistībā ar ģimnāzijas ēkas Skolas ielā 10 pārbūves darbiem. 2020. gada 19. maijā ārkārtas sēdē 17 deputātu lielā Madonas novada dome atbalstīja priekšlikumu pārapbedīt ģenerālmajora Jakuņina mirstīgās atliekas netālajos Madonas Brāļu kapos Parka ielā 5 un turp pārvietot arī pieminekli, atzīstot, ka pašreizējā apbedījuma atrašanās vieta ir pretrunā ar šodienas politiskās ideoloģijas pamatnostādnēm un kultūrvides politiku Latvijā. Pret nobalsoja tikai viens deputāts.
Krūmos paslēpies
Ziņas par to, kādos apstākļos Madona savulaik tikusi pie ģenerāļa kapa, ir pretrunīgas. Nav arī pilnas pārliecības, vai ģenerāļa pīšļi tiešām atdusas tur, kur padomju laikā pasludināts. Ilggadējais Madonas apkaimes vēstures pētnieks Indulis Zvirgzdiņš stāsta, ka skolas ēkā kara gados bijusi lazarete. Vispirms vāciešiem, pēc tam PSRS armijai. Pēc vienas versijas, 1944. gada 30. septembrī vācieši ar ložmetēju sašāvuši ģenerāļa automašīnu kauju gaitā pie Ērgļiem un viņš jau miris atvests uz Madonu, kur atradās ne vien lazarete, bet arī padomju štābs. Pēc cita, apšaubāmāka nostāsta, ievainotais virsnieks miris šajā lazaretē, bet vēl paspējis paust pēdējo gribu tikt apbedītam pakalnā pie skolas, no kurienes paveras skaists skats uz apkaimi.
“Vēl 1944./1945. gada ziemā tur ap ēku bija vairāki apbedījumi. Madonas muzejā ir tādi fotoattēli. Skolas māja tad vēl ir maskēšanās krāsas plankumos pret uzlidojumiem. Tur apkārt tādu obelisku, kapakmeņu bija diezgan daudz. Pēc tam tos citus pārapbedīja, bet viens, augstākais pēc dienesta pakāpes, palicis,” teic Zvirgzdiņš. Nav zināms, vai atstāt ģenerāli bijusi apzināta padomju “piemiņas politika” vai tikai sagadīšanās. Jāatgādina, ka līdzīga pieeja kritušo atstāšanas vai pārvešanas ziņā bijusi vērojama arī Jēkabpilī. Vācieši savus hospitālī no ievainojumiem mirušos karavīrus uzreiz veduši uz Madonas pilsētas kapiem. “Tajās vietās, kur viņi bija, 60.–70. gados raka virsū civilos,” atceras vēsturnieks. 90. gados kapos uzlikta simboliska piemiņas zīme.
No 60.–70. gadu Madonas rajona preses var izlobīt, ka toreiz pastāvējusi ideoloģijas diktēta tradīcija 1. septembrī skolēnus sūtīt likt ziedus kā pie Nikolaja Jakuņina, tā padomju Brāļu kapos. 1964. gadā Nikolaja Jakuņina vārdā pārdēvēta Upes iela (nosaukumu atguva atmodas laikā). Taču kopumā attieksme pret pieminekli Madonā līdz šim tiešām bijusi diezgan vienaldzīga. Jakuņina obelisks neduras acīs kā Jēkabpils lielgabals un to var ieraudzīt tikai pa ceļam uz skolu. “Daudzi nemaz nezina, ka tāds tur ir. Tas ir krūmos ieaudzis. Ja kādam paprasi, viņš nav pat redzējis,” stāsta Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gora, kurš rosinājis un uzņēmies pārvietošanas formalitāšu kārtošanu.
Gaida Krievijas atbildi
Tā kā šī skaitās apbedījuma vieta, tad uz to attiecas 2007. gada Latvijas–Krievijas starpvaldību dokuments “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Attiecīgais pieprasījums jau pērn iesniegts Aizsardzības ministrijā un Brāļu kapu komitejā, kas informējušas attiecīgās instances Krievijā. Līgums paredz, ka atļaujas saņemšanas gadījumā pārapbedīšanas izdevumi jāsedz ierosinātājam, tātad Madonas novada pašvaldībai.
Jūlija beigās Madonu apmeklējuši Krievijas vēstniecības pārstāvji, kuru mērķis bijis pārrunāt padomju Brāļu kapu atjaunošanu un labiekārtošanu – darbus, kas pagājušajā gadā par Krievijas līdzekļiem uzsākti, bet uz ziemas sezonu norimuši. Par ģenerāļa kapa pārnešanu atbildīgas gan citas Krievijas Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas institūcijas, ne vēstniecība, taču, cik zināms, Krievijas pārstāvjiem pret Madonas novada pašvaldības ieceri iebildumu neesot.
Par to liecina arī Krievijas medijos atrodamā ziņa, ka aizvadītā gada decembrī ģenerāļa dzimtajā Orenburgas apgabalā saistībā ar Madonā gaidāmo pārapbedīšanu veikta aptauja, meklējot viņa piederīgos. Cik saprotams, bez panākumiem, taču šajā gadījumā tas arī nav tik būtiski. Domes priekšsēdētāja vietnieka Goras ieskatā pozitīva jau ir pati vēsts, ka Krievijas pusē kaut kāda virzība tomēr notiek: “Šobrīd esam gaidās, jo oficiālu atbildi par atļauju pārapbedīšanai neesam vēl saņēmuši. Mani jau brīdināja, ka ātri tas nenotiks. Bet vietu Brāļu kapos jau esam atraduši.”
“Ceru, ka tad, kad šoruden ģimnāzijā droši vien atsāksies mācības, tā pieminekļa tur vairs nebūs,” saka Zvirgzdiņš.
