Kā sadzīvot ar autismu un saskarsmes problēmām ar šādu cilvēku, un kur meklēt palīdzību? 0
“Kā sadzīvot ar autiskā spektra traucējumiem un saskarsmes problēmām, un kur meklēt palīdzību?” GUNDA CĒSĪS
Autiskā spektra traucējumu jēdziens ir ļoti plašs, turklāt to izpausmes ir daudzveidīgas un dažādos laika posmos mēdz atšķirties. Var gadīties, ka viena bērna, pusaudža vai pieaugušā intelekts ir zems, bet cits ir īpaši apdāvināts.
Autiskā spektra traucējumu cēloņi pilnībā nav izpētīti, bet zināms, ka tos ietekmē ģenētiskie un pagaidām vēl nenoskaidroti vides faktori. Lai sadzīvotu ar šo problēmu, autisms jāpazīst, jāmēģina saprast un cilvēks jāpieņem un jāmīl tāds, kāds viņš ir. Reizēm bērnam vai pusaudzim ir grūti veidot attiecības ar citiem vai mācīties, taču apkārtējie uzvedību uzskata par nepareizas vai nepietiekamas audzināšanas sekām, un pat ārsti laikus nepazīst Aspergera sindromu vai nosaka citu diagnozi. Traucējumus identificē psihiatrs sadarbībā ar psihologu, kurš ir specializējies autismā. Uz konsultāciju pacients nonāk pēc ģimenes ārsta, neirologa, audiologa, otorinolaringologa, logopēda u.c. speciālistu ieteikuma. Pēc individuāla rehabilitācijas plāna izstrādes sākas nopietns darbs. Jo tas agrīnāks, jo labākus rezultātus var gaidīt.
Diemžēl lielākās problēmas pacientiem sagādā komunikācija. Katram tās izpaužas atšķirīgi, bet lielākoties ir grūti saprast valodu un runu, mīmiku, žestus, ķermeņa valodu, uztvert balss toni, pārnesto nozīmi un zemtekstu.
Grūtības var radīt runāšana – no klusēšanas līdz atsevišķu vārdu izrunāšanai vai dzirdēto vārdu un frāžu atkārtošanai. Šā iemesla dēļ netiek veidots dialogs vai notiek ilgstošs monologs, ir grūti uzsākt sarunu vai iesaistīties tajā, aplama vietniekvārdu vai gramatisko formu izvēle u.c. Citkārt notiek pretējais – cilvēks runā ļoti labi un pat izmanto sarežģītus vārdus un izteicienus, tomēr ne vienmēr saprot paša vai citu sacīto vārdu nozīmi. Bērnībā var būt grūtības dalīties ar spēļmantām un rotaļāties ar citiem bērniem, vēlāk – veidot attiecības, iegūt draugus, ievērot distanci, sabiedrībā pieņemtās normas utt.
Dažkārt problēmas rada iztēle. Ja tā ir ierobežota, gan bērns un pusaudzis, gan pieaugušais nezina, ko var sagaidīt no otra cilvēka, nespēj saprast viņa nolūkus, paredzēt rīcības sekas, pat pārvietoties no vienas telpas uz citu vai doties uz jaunām vietām, jo atkāpšanās no ierastā var izraisīt paniku.
Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem bieži ir paaugstināta vai pazemināta redzes, dzirdes, garšas, smaržas vai taustes sajūta, viņi, piemēram, izteikti skaļi dzird pulksteņa tikšķus, bet nedzird sarunu. Kādā mirklī var dominēt pastiprināta jutība, kas drīz vien zūd. Gadās, ka skaņas, rakstītus vārdus vai ciparus viņi saredz krāsās.
Jāņem vērā, ka cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir labāka redzes atmiņa, tāpēc ļoti svarīgi ir izmantot vizuālas norādes un skaidrojumus ar attēliem vai shēmām.
Bērniem valsts apmaksātas konsultācijas un rehabilitācija iespējama Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, rehabilitācijas un veselības centros. Privāti praktizējošu speciālistu konsultācijas ir maksas pakalpojums gan pieaugušajiem, gan bērniem. Informāciju par autiskā spektra traucējumiem var saņemt arī Latvijas Autisma apvienībā.
Konsultējusi logopēde ANDŽELA ŠTEINBERGA
