Paziņo, kad sāks tirgot biļetes uz XII skolēnu dziesmu un deju svētkiem 0
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku plānotais budžets ir 6 354 235 eiro, no kuriem 33% tiks novirzīti skolēnu ēdināšanai, savukārt 14% – dalībnieku izmitināšanai, preses konferencē informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Vienlaikus 12% no plānotā budžeta paredzēti atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un administratīvajam personālam, 9% – apskaņošanas un gaismošanas pakalpojumiem, kā arī 9% paredzēti svētku mākslinieciskajam nodrošinājumam.
Tāpat 8% budžeta tiks novirzīti svētku tehniskajam nodrošinājumam svētku norises vietās un 8% paredzēti drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Savukārt telpu īrei no 6,35 miljonu eiro budžeta paredzēti 4%, ID kartēm un atribūtikai – 3%, kā arī autortiesību nomaksai – 1%.
Vasiļjeva atklāja, ka no nepieciešamā finansējuma šobrīd ir iezīmēti 4,7 miljoni eiro. Viņa uzsvēra, ka saskaņā ar pērn novembrī pieņemto Ministru kabineta lēmumu, pēc faktiskajiem izdevumiem būs iespējas saņemt papildu nepieciešamo finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
“Pēc svētkiem, kad būs zināmi konkrētāki aprēķini, varēs iegūt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,” uzsvēra Vasiļjeva.
Biļešu tirdzniecība uz svētku maksas pakalpojumiem sāksies maijā, kad noslēgsies skates un būs zināms dalībnieku sastāvs. Iepirkums par biļešu tirdzniecību tikšot izsludināts februārī un plānotās biļešu cenas būs no pieciem līdz 30 eiro. Turpretī bērniem līdz septiņu gadu vecumam, ja neieņems atsevišķu sēdvietu – ieeja būs bez maksas.
Skolēniem un daudzbērnu ģimenēm ar “3+ ģimenes karti” tiks piemērota 20% atlaide, savukārt pasākuma norises vietas zemākā cena tiks piemērota personām ar kustību traucējumiem un viņu pavadoņiem.
Kopumā svētku laikā paredzēti 60 pasākumi, no tiem 20 būs ar ieejas biļetēm, savukārt 40 – bez maksas. Pasākumos tiks pārstāvētas visas kultūrizglītības nozares – kora mūzika, tautas un mūsdienu dejas, pūtēju un simfonisko orķestru uzstāšanās, kokļu, folkloras un skolu teātru, kā arī vizuālo un vizuāli plastisko mākslu priekšnesumi.
Iepriekš vēstīts, ka vairāki veselības aprūpes eksperti, tostarp ārsti un universitāšu medicīnas atzaru pārstāvji mudina aizliegt alkohola un tabakas tirdzniecību Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, norādīts vēstulē, kas adresēta Saeimai, Ministru kabinetam un Rīgas domei.
Vēstules autori pieprasa, lai svētku laikā Rīgā un tai piegulošajās pašvaldībās tiktu noteikts tabakas un nikotīna aizliegums, bet alkohola tirdzniecība izlejamā veidā kafejnīcās un restorānos tiktu ierobežota no plkst.16 līdz plkst.23. Vēstulē klāstīts, ka līdzīgi aizliegumi pasaulē ir regulāri – olimpisko spēļu laikā, nozīmīgu sporta un kultūras pasākumu laikā daudzās pasaules valstīs aizver spēļu zāles un alkohola veikalus.
Reaģējot uz šo vēstuli, Valsts izglītības satura centra (VISC) neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa preses konferencē informēja, ka nevienā no iepriekš notikušajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem netika tirgots ne alkohols, ne tabakas izstrādājumi, ne apreibinošās vielas un arī šajos svētkos šo vielu tirdzniecība “nav plānota”.
Vasiļjeva aģentūrai LETA uzsvēra, ka apreibinošo vielu jautājums mēdz aktualizēties pirms skolēnu dziesmu un deju svētkiem, tomēr šo vielu tirdzniecību pasākuma rīkotāji neplāno. Viņa aicināja tos vecākus un apmeklētājus, kurus māc jebkādas bažas par pasākumu, sazināties ar VISC un no pasākuma rīkotājiem saņemt atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem.
Kā ziņots, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 6.jūlija līdz 12.jūlijam Rīgā, pulcējot tūkstošiem dziedātāju un dejotāju un citus mākslinieciskos kolektīvus no visas Latvijas.
Pēc Vasiļjevas paustā, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā.
Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.
