Paziņo, kad gāzes tarifi mājsaimniecībām varētu samazināties 6
Dabasgāzes cena pasaules tirgū varētu samazināties no nākamā gada otrā ceturkšņa, tādējādi arī dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām varētu sarukt no 2022.gada 1.jūlija, aģentūrai LETA pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja Alda Ozola.
SPRK informē, ka dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Biržas cenu indeksi tiek publicēti katru darbadienu un dažādu faktoru ietekmē cena dienas laikā mainās. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī gāzes piegādēm mazumtirdzniecībā, piemēram, iegādājoties dabasgāzi siltumenerģijas ražošanai.
Dabasgāzes cenas Eiropas biržās – Vācijas “Trading Hub Europe” (THE), Nīderlandes “Title Transfer Facility” (TTF) un Beļģijas “Zeebrugge Trading Point” (ZTP) – kopš pērnā gada vidus, kad tās bija rekordzemas, strauji augušas. Šogad oktobrī vidējā cena biržās sasniedza apmēram 90 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 6,5 reizes vairāk nekā 2020.gada oktobrī.
SPRK skaidro, ka iemesli tam ir vairāki. Lielākoties Eiropas valstis, tāpat kā Latvija, ir dabasgāzes importētājas. Uzkrājumi Eiropas dabasgāzes krātuvēs pēc 2020./2021.gada aukstās ziemas bija būtiski zemāki, bet pieprasījums līdz ar aktivitātes atjaunošanos ekonomikā, pēc Covid-19 izraisītās krīzes, pasaulē pieauga, tostarp jo īpaši Ķīnā un Āzijas reģionā. Tāpat cenas kāpumu sekmējis samazinātais dabasgāzes piedāvājums pasaules tirgū, ievērojot OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupas vienošanos par naftas ieguves apmēru ierobežojumiem. Ietekmi atstāja arī rekordzemās naftas un dabasgāzes cenas 2020.gadā. Tādējādi netika veiktas investīcijas ASV slānekļa naftas ieguves urbumu attīstībā.
Regulatorā norāda, ka dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē valsts – sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokli. Dabasgāzes mazumtirdzniecībā Latvijā šobrīd ir deviņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji.
Tirgotājam jāatgūst dabasgāzes iegādes izmaksas, tāpēc dabasgāzes cenu izmaiņas starptautiskajā dabasgāzes tirgū agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā cena mājsaimniecībām Latvijā šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 69,28%, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 109,24%, klāsta SPRK pārstāvji.
“Latvijas gāze” piektdien publicējusi paziņojumu par dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem no 2022.gada 1.janvāra. Tie paredz, ka dabasgāzes cena, pie kuras nosaka saistīto lietotāju tarifu, pieaugusi par 150%, sasniedzot 50,63 eiro par MWh.
SPRK uzsver, ka arī šī salīdzinoši augstā cena, joprojām ir būtiski zemāka par to, kādu nākamā gada sākumā sagaidāma pasaules vairumtirgū.
“Lai arī mājsaimniecībām jārēķinās ar būtisku izmaksu pieaugumu, tarifu palielinājums ir krietni lēnāks, salīdzinot ar gāzes cenas izmaiņām pasaules tirgū. Tas pateicoties tam, ka daļa no Latvijas mājsaimniecības lietotāju apgādei nepieciešamās dabasgāzes ir noglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē laikā, kad cenas pasaulē vēl nebija pieckāršojušās,” skaidro Ozola.
Pēc “Latvijas gāzes” aprēķiniem, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēst gatavošanai, tarifs no janvāra pieaugs par 54%, savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei, – par 93%. Attiecībā uz kopējo maksājumu par dabasgāzi, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēst gatavošanai, mēnesī vidēji patērējot četrus kubikmetrus jeb 42,152 kilovatstundas (kWh), sagaidāms rēķina pieaugums no 6,12 eiro līdz 7,67 eiro. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei, vidēji patērējot 200 kubikmetru jeb 2107,60 kWh, lielāku rēķina daļu veido tieši dabasgāzes komponente, tādēļ arī pieaugums sagaidāms straujāks – no 86,6 eiro līdz 164,08 eiro.
SPRK norāda, ka, vērtējot pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos, redzams, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū varētu samazināties no nākamā gada otra ceturkšņa. “Tas dod cerības mājsaimniecību tarifu samazinājumam no nākamā gada 1.jūlija,” pauž Ozola.
Regulatorā arī norāda, ka Latvijas kopējo dabasgāzes patēriņu veido kā juridisko lietotāju (pārveidošanas un enerģētikas sektors, tautsaimniecības nozares), tā arī mājsaimniecību (apmēram 12%) patēriņš. No šā gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā ir samazinājies par 20,15%.
To galvenokārt ietekmēja zemāks koģenerācijas staciju pieprasījums pēc dabasgāzes elektroenerģijas ražošanai. Rīgas dabasgāzes termoelektrocentrālē TEC-2, kas ir būtisks elektroenerģijas ģenerācijas avots Latvijā, līdz maija vidum turpinājās uzturēšanas darbi vienā no ražošanas blokiem. Tāpat vasarā piedzīvotā karstuma dēļ bija periodi, kad Rīgas TEC-1 un TEC-2 nebija nepieciešams nodrošināt siltuma ražošanu. Būtisku ietekmi atstāja arī augstā dabasgāzes cena.
SPRK norāda, lai uzglabātu lielus dabasgāzes daudzumus, tā tiek uzkrāta, iepumpējot pazemē. Šādas krātuves var veidot tikai vietās, kur šim mērķim pazemē ir atbilstošs iežu sastāvs. Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” pārvaldībā.
Gāzes izņemšanas sezonas sākumā šogad 15.oktobrī Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums bija 80,44% no maksimālā krātuvē uzglabājamā daudzuma. Tas, salīdzinot ar aizpildījumu pērn, ir zemāks. Arī Eiropā kopumā aizpildījuma rādītāji šogad ir zemāki. Taču SPRK izceļ, ka Latvijas krātuves aizpildījums sezonas sākumā bija virs Eiropas vidējā (77%) krātuvju aizpildījuma.
Regulatorā norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ieņem stratēģiski svarīgu lomu Latvijas un reģiona enerģētiskās apgādes drošības veicināšanā un ir viena no modernākajām Eiropā un vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs. Pateicoties tai, iespējams sezonāli uzkrāt dabasgāzi, tādējādi apkures sezonā izvairīties no straujiem dabasgāzes cenas lēcieniem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaugs par 54,2% – no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9% – no 0,57912 eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 93% – no 0,41668 eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.
Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā – 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā – 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā – 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā – 32,55 eiro mēnesī.
Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā.
SPRK realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs.
