Paziņo, cik miljonus izmaksās Covid-19 seku novēršanai lauksaimniecības un pārtikas nozarēs 3
Šajā gadā lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumiem Covid-19 izplatības negatīvo seku novēršanai izmaksās 35,474 miljonus eiro, žurnālistiem otrdien sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.
No šīs summas 20,675 miljoni eiro novirzīti piena nozarē strādājošo atbalstam, 3,166 miljoni eiro – liellopu nozarei, 3,9 miljoni eiro – cūkkopības nozarei, 33 000 eiro novirzīti atbalstam ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem, bet 7,724 miljoni eiro – krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai.
Atbalstu piena nozares ražotājiem saņēma un vēl plānots saņemt kopumā par 125 929 slaucamo govi. Atbalsta periodā no aprīļa līdz jūnijam izmaksāti 12,5 miljoni eiro. Atbalstam varēja pieteikties saimniecības, kuru ieņēmumu samazinājums bija par vismaz 20% mazāks nekā iepriekšējo trīs gadu vidējais rādītājs.
Tomēr 16.jūnijā noteikumi tika izmainīti un turpmākam atbalstam varēja kvalificēties arī saimniecības, kuru ieņēmumi bija tikai par 5% zemāki, salīdzinot ar trīs iepriekšējo gadu rādītāju. Otrajā atbalsta periodā no jūlija līdz septembrim kopumā tika paredzēts 8,175 miljona eiro atbalsts, nemainot likmi par slaucamo govi, kas palika 86 eiro vērtībā.
Ienākumu stabilizēšanai liellopu nozarei atbalsts izmaksāts par 7520 liellopiem. Periodā par aprīli līdz jūniju izmaksāti trīs miljoni eiro saimniekiem, kas līdzīgi kā piena nozares ražotāji kvalificējās ieņēmumu samazinājumam vismaz 20% apmērā, salīdzinot ar trīs iepriekšējo gadu vidējo rādītāju.
Arī liellopu nozares ražotājiem jūnijā mainīts atbalsta kvalificēšanās slieksnis – uz 5%, tāpat atbalstam no periodā no jūlija līdz septembrim kvalificējās arī dzīvnieki, kas vecāki par 16 mēnešiem iepriekšējo sešu līdz 16 mēnešu vietā pirmajā atbalsta posmā. No jūlija līdz septembrim paredzēts finansējums 166 000 eiro apmērā.
Atbalstu cūkkopības nozarē kopumā 2020.gadā plānots izmaksāt par 114 286 nobarojamajām cūkām un 11 115 sivēnmātēm. Atbalsta pirmajā posmā no aprīļa līdz jūnijam izmaksāja 3,5 miljonu eiro apmērā ar ieņēmumu samazinājumu vismaz 20% apmērā.
Cūkkopības otrajam posmam noteikumi par ieņēmumu salīdzinājuma krituma slieksni no 20% uz 5% mainīti augustā. Periodā tika paredzēts papildu finansējums 400 000 eiro apmērā.
Atbalstam ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem sākotnēji paredzēto 2,5 miljonu eiro apmērā izmaksāti 33 000, kas saistīts ar uzņēmumu neaktivitāti attiecīgajā atbalsta pasākumā, tādēļ atlikušais finansējums novirzīts cita veida ražotājiem.
Savukārt atbalstam krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību pārvarēšanai pirmajā atbalsta periodā no aprīļa līdz jūnijam kā kritērijs tika noteikts 25% krājuma apjomu palielinājums attiecībā pret 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī neto apgrozījuma samazinājums par 25%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn.
Otrajā atbalsta periodā no jūlija līdz septembrim tika samazināts kritērija apgrozījuma samazinājuma slieksnis par 10 procentpunktiem jeb uz 15%, un kopumā par abiem periodiem šogad jāizmaksā 7,7724 miljoni eiro.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistiem skaidroja, ka kritērijam izraudzītais ieņēmumu samazinājuma slieksnis otrajā periodā visās atbalsta programmās samazināts, lai izlīdzinātu Latvijas ražotāju konkurenci attiecībā pret citu valstu ražotājiem, īpaši skatoties uz Lietuvas piemēru, kas līdzīgās atbalsta programmās bija noteikusi tieši 5% ieņēmumu samazinājuma slieksni.
Jau ziņots, ka valdība 14.aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.
Bija pieejami vairāki atbalsta pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanas bērnudārzos un skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot.
Tāpat bija paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu daļējai segšanai.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem bija pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kas rudenī tika dzēsts no vienotā platības maksājuma.
