Pazīmes, kas liecina par hemoroīdiem, var būt arī vēzis 0
„Laicīgi neārstētas hemorodiālās slimības simptomi var izrādīties ielaista onkoloģiska saslimšana. Lai gan vēsturiski ar hemoroīdu problēmām saskaras pēc 40 gadu vecuma, mūsdienu dzīvesveids un sēdošs darbs aizvien biežāk liek ārstēt hemoroīdus arī gados jaunākiem pacientiem”, norāda AS „Veselības centru apvienība” (VCA) valdes loceklis un ķirurģijas dienesta vadītājs Valērijs Ratobiļskis.„Laicīgi neārstētas hemorodiālās slimības simptomi var izrādīties ielaista onkoloģiska saslimšana. Lai gan vēsturiski ar hemoroīdu problēmām saskaras pēc 40 gadu vecuma, mūsdienu dzīvesveids un sēdošs darbs aizvien biežāk liek ārstēt hemoroīdus arī gados jaunākiem pacientiem”, norāda AS „Veselības centru apvienība” (VCA) valdes loceklis un ķirurģijas dienesta vadītājs Valērijs Ratobiļskis.
VCA ķirurģijas dienesta vadītājs Valērijs Ratobiļskis savā praksē ir novērojis, ka pēdējos gados 70% no pacientiem, kam nākas konstatēt ielaistu hemoroidālo saslimšanu, ir vecumā pēc 50 gadiem. Gados jaunākie vairāk rūpējas par savu veselību un, redzot pirmās pazīmes, meklē ārsta palīdzību. Slimību profilakses un kontroles centra pēdējie apkopotie statistikas dati liecina, ka salīdzinājumā 2013. gada onkoloģijas saslimšanas, kas saistās ar resno zarnu (640) un taisno zarnu (452) ir mazāk nekā 2012. gadā reģistrētās – resnās zarnas (691) un taisnās zarnas (543), taču abās grupās vismazāk konstatētās onkoloģiskās diagnozes pacientiem ir pirmajā stadijā. Resnajai zarnai lielākais īpatsvars ir otrajā un ceturtajā, bet taisnajai zarnai – otrajā un trešajā. Statistika liecina, ka par vērā ņemamu saslimušo onkoloģisko pacientu skaitu var runāt vecumā pēc 50 gadiem.
„Varikozās vēnas paplašinātie pinumi taisnajā zarnā jeb hemarioīdi ir vairāk vīriešiem raksturīga slimība, kas diemžēl bieži tiek konstatēta novēloti, jau sasniedzot otro, trešo vai pat ceturto stadiju, kad bez ķirurģiskas iejaukšanās veiksmīga ārstēšana nav iespējama”, norāda VCA ārsts Valērijs Ratobiļskis. Nereaģējot uz pirmajiem simptomiem – diskomfortu vēdera lejasdaļā, niezi vai nelieliem asiņainiem izdalījumiem pēc defekācijas, kad vēl ir iespējama konservatīva ārstēšana ar svecēm, vannām un citiem medikamentiem, rod pamatu jau nopietnāku manipulāciju veikšanai. Konstatējot nopietnāku saslimšanu, ir jāveic mazinvazīvās manipulācijas – tādas kā lateksa gredzena uzlikšana vai skleroterapija, kas notiek bez narkozes un pacients pēc procedūras var doties mājās. Tomēr ir jāņem vērā, ka šādas manipulācijas nav iekļautas valsts apmaksātās programmas pakalpojumu sarakstā. Ārsts Valērijs Ratobiļskis vērš uzmanību, ka hemoroidālās slimības pazīmes var līdzināties arī simptomiem, kas vēsta par onkoloģisku saslimšanu, tādēļ ir būtiski doties vizītē pie proktologa, tiklīdz tiek manītas pirmās aizdomas par hemoroidālu saslimšanu. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka par apmēram par 20% ir palielinājusies onkoloģisko gadījumu konstatēšana proktologa apskates laikā. Diemžēl taisnās vai resnās zarnas vēža saslimšana ir otrajā vietā pēc plaušu vēža.
Lai izvairītos no šīs delikātās slimības, par kuru pacienti kautrējas runāt un tādēļ novilcina vizīti pie ārsta, ir jādomā par dzīvesveidu un uzturu. Ir ieteicams vairāk lietot šķiedrvielas, kas neveicina vēdera aizcietējumus. Valērijs Ratobiļskis aicina sēdoša darba darītājus rast balansu starp diennakts mazkustīgajām stundām un laiku, ko var atvēlēt aktīvam dzīvesveidam. Kā arī nekautrēties un doties pie ārsta tiklīdz rodas mazākās aizdomas par hemorodiālo slimību simptomiem.
