Šogad pieteikta nodokļu reforma, uzņēmēji kļūst optimistiskāki, patēriņš un būvniecība atjaunojas un ekonomiskā izaugsme, pirms vēl reforma ir iedarbināta, jau ir 4%. Vai šodien redzi tādus pārkaršanas draudus, par kādiem brīdina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais? 40
Šogad un nākamgad pat 5% izaugsme nav nereāla. Eiropas fondu apguvē nākamgad būs virsotne, it īpaši būvniecībā. Ilgtermiņā šāda izaugsme gan nebūtu iespējama, jo valsts pārvalde nespēj pieņemt ātrus un gudrus lēmumus un pastāv reģionālā sadrumstalotība – daudzas mazas ekonomiskas vienības nespēj pieņemt racionālus lēmumus. Mums pietiktu ar 20, pat 10 reģionālām vienībām. Tāpēc vairāk jāiegulda gaišos prātos. Taču runāt par ekonomikas pārkaršanu ir pāragri. Ir pazīmes ekonomikas straujai izaugsmei, bet ne pārkaršanai.
Pēteris Strautiņš tvīto, ka no septiņām pārkaršanas pazīmēm – tekošā konta bilance, uzņēmumu uzkrājumi un kreditēšana, mājsaimniecību uzkrājumi un kreditēšana, jauno mājokļu cenas, sērijveida dzīvokļu cenas, algas pret IKP, algu un ražīguma izmaiņu attiecība – tolaik izpildījušās sešas, bet tagad, viņaprāt, tikai viena.
Pagaidām pārkaršana nedraud. Mans rādītājs ir banku kreditēšana. 2007. gadā banku veiktā kreditēšana bija ārprātīga. Kredīti tika doti bez sajēgas, vai nauda var tikt atmaksāta. Bankas ekonomikā iemeta milzīgu naudas masu, kas izraisīja inflāciju, patēriņa bumu, nekustamā īpašuma cenu pieaugumu (atceros, vienubrīd Latvijā tas bija straujākais pasaulē – par 100%). Samērīgs būtu pieaugums līdz 10%.
Kreditēšana jau ņem pārsvaru pār noguldījumiem. Gada laikā mājokļu kreditēšanā izsniegts teju par pusmiljardu eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Skatos Latvijas banku skaitļos, kreditēšana pirmajā ceturksnī gada laikā pieaugusi par 3,2%.
Tas nav daudz. Man signāllampiņa iedegtos, ja kreditēšana gada laikā pieaugtu par 20%. To mēs justu.
Kā pārkaršanas draudu pazīme visvairāk tiek piesaukts algu pieaugums, kas ir straujāks nekā produktivitātei.
Algām ir jāpieaug. Šogad ir pāri 900 eiro, nākamgad bruto algai jābūt 1000 eiro. Nedrīkstam palikt zemo algu zeme, jo tas dzen cilvēkus emigrācijā. Tad, kad neto alga sasniegs 1000 eiro, tad emigrācija apstāsies.
Labi, alga pieaug par 6–8% gadā, bet produktivitāte – ne. Maksimums 5% IKP pieaugumu gadā ceram sasniegt. Tās nav attīstības lamatas?
Manuprāt, algas daudzos sektoros ir pārāk zemas, lai cilvēkiem būtu motivācija būt ražīgākiem. Tas arī pagrūž emigrēt. Domāju, ka spiediens uz algu palielināšanu liks uzņēmējiem un darbiniekiem strādāt produktīvāk.
Augstākas algas Igaunijā pierāda šā ceļa pareizību. Visiem jāiegulda ražīgumā. Darba devējiem jāiegulda vai nu jaunās tehnoloģijās, vai apmācībās, vai motivācijas shēmās, kā dabūt vairāk ārā no esošajiem darbiniekiem. Plus jāpiesaista jauni, augsti kvalificēti darbinieki, varbūt no diasporas.
Tad, tavuprāt, veselības ministres Čakšas prasība palielināt ārstēšanas kvalitāti par papildu kapitācijas naudu ģimenes ārstiem ir pamatota?
Jā, ministres uzstādījums ir absolūti pareizs. Jo veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Ar to medicīnas sistēmu, kas mums ir, varētu samazināt nāves un slimību gadījumu skaitu, kas jau kļuvis par ekonomisku problēmu.
