Pēc ECT tiesas sprieduma Čalovska lietā tiesām jātiek vaļā no metāla būriem 3
Dažas tiesas uzskata, ka var iztikt bez tiesu zālēs iebūvētajiem metāla režģu nožogojumiem, aiz kuriem sēdina tiesājamos, bet Tieslietu ministrija, kas atbild par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā konstatēto pārkāpumu novēršanu, par to nav tik pārliecināta un šo jautājumu septembrī apspriedīs ar Tieslietu padomi.
Smagos kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzējās par vairākām lietām, tajā skaitā – ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša. Iesniedzējs lūdza Latvijas valstij samaksāt viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā. ECT vairākumu sūdzību noraidīja (turklāt ECT atzina par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV), taču “pazemojošā būra” sūdzību atzina par pamatotu un atlīdzībā piesprieda 5000 eiro.
Latvijas valdības paskaidrojumā ECT Čalovska gadījums tika salīdzināts ar ECT judikatūru lietās pret citām valstīm, kur tiesa jau bija konstatējusi Cilvēktiesību konvencijas 3. panta pārkāpumu. Valdība norādīja uz būtiskām atšķirībām, proti, Čalovska tiesāšana bija uzskatāma par individuālu, laika ziņā neilgu epizodi. Tiesas sēdes laikā bija aizliegts filmēt, kā arī nepastāvēja citi apstākļi, kurus ECT bija skarbi kritizējusi kā cilvēku cieņu pazemojošus citās valstīs. Latvijas valdība atzina, ka sūdzības iesniedzēja ievietošana metāla būrī nebija uzskatāma par pārmērīgu, cilvēku cieņu pazemojošo līdzekli.
Neilgi pirms Čalovska lietas ECT publiskoja spriedumu lietā Svinarenkovs un Sladņevs pret Krieviju, kur atzīst, ka Krievijas prakse turēt ieslodzītos nožogotos metāla būros ir nelikumīga, jo neatbilst Cilvēktiesību konvencijai, aizskar cilvēka cieņu, ir pazemojoša un nav attaisnojama ne ar kādiem apsvērumiem. Krievijai katram prasības pieteicējam ir jāizmaksā 10 tūkstoši eiro liela kompensācija. (Abi sūdzības iesniedzēji tika tiesāti sešus gadus jeb krietni ilgāk nekā Čalovskis.) Krievijā ir pieņemts likums par tiesu ēku būvniecības konstrukcijām un dizainu, kurā noteikts, ka šādi metāla nožogojumi, kur ievietojami kriminālnoziedznieki, ir atļauti drošības apsvērumu dēļ. Turpretī Latvijā nevienā likumā nav noteikts, ka kriminālnoziegumos apsūdzētie tiesas laikā obligāti ievietojami metāla režģu būrī.
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins pastāstīja, ka arī tas, kad apsūdzētajam uzliekami roku dzelži, nav regulēts tiesību aktos. “Šie jautājumi ir jāizlemj tiesai, izvērtējot, cik bīstams ir cilvēks. Tikpat labi apsūdzētais var sēdēt uz sola, viņš nav jāliek kā mērkaķis būrī,” sacīja Judins.
Kopš 90. gadu sākuma
AT Krimināllietu tiesas palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis atceras, ka metāla režģu nožogojums, aiz kura turēt apsūdzētos, gan Augstākās tiesas, gan apgabaltiesas zālēs esot ierīkots 90. gadu sākumā. Tas darīts drošības apsvērumu dēļ, lai nepieļautu tiesas sastāva, procesā iesaistīto personu, tiesas darbinieku un klausītāju dzīvības un veselības apdraudējumu no apcietināto puses. Šādi apsvērumi esot ņemti vērā, ievērojot tajā laikā izskatāmo krimināllietu smagumu un apcietināto bīstamību, kā arī skaitu. To pieprasījis arī konvoja bataljons, kas nodrošināja apsūdzēto pārvešanu un apsardzi.
Krimināllietu tiesu palātai šobrīd ir divas tiesas sēžu zāles, bet metāla režģu nožogojums ir tikai vienā – lielākajā zālē, kuru patlaban remontē. Lai demontētu režģi, ir nepieciešama nauda, kuras patlaban neesot. Kaut gan palātas priekšsēdētājs norāda, ka, rīkojot tiesas sēdi, katrā lietā tiek izvērtēta nepieciešamība izmantot šo nožogojumu (apsūdzēto zālē var sēdināt arī kaut kur citur), tomēr Čalovska lieta apliecina, ka ar izvērtēšanu ir problēmas. ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma, AT Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā tika pārkāpts Cilvēktiesību konvencijas 3. pants par spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu. ECT uzskata, ka ne Čalovska personība, ne noziedzīgo nodarījumu, par kuriem viņš tika turēts aizdomās, nevardarbīgais raksturs nevarēja attaisnot viņa ievietošanu metāla režģa būrī. Šāda rīcība ECT ieskatā bija cilvēka cieņu pazemojoša.
E. Kušķis uzskata, ka AT, tāpat kā citām Latvijas tiesām, ir jāveic pasākumi, lai turpmāk nepieļautu ECT konstatētos pārkāpumus.
Tiesas jau izlēmušas, ministrija – domā
Vairākas tiesas jau sākušas apsvērt iespēju nojaukt pilnībā restes ap būriem. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone uzskata, ka bez režģiem var iztikt, un jau februārī nolēma tos demontēt. Tiklīdz būšot nauda, tā to izdarīšot. Savukārt Daugavpils tiesa, kurā ir seši šādi aprīkoti būri, drīzumā pieņems lēmumu, vai nojaukt visus režģus un daļu būru modernizēt, metāla vietā izmantojot citus materiālus.
Diemžēl Latvijas tiesās tikai uz apsardzi nevar paļauties, jo, kā uzzināju Rīgas apgabaltiesā, gadās, ka gara, apnicīga tiesas procesa laikā apsargi iesnaužas, un, ja būris nav atbilstoši aprīkots, ieslodzītais var arī mierīgi tam pārlēkt pāri. Daļa tiesnešu uzskata, ka kaut kādai aizsargbarjerai tomēr ir jābūt, aiz kuras nosēdināt, piemēram, smagās slepkavībās apsūdzētos, uz mūžu notiesātos…
Bet ko par to domā Tieslietu ministrija, kura ir par ECT spriedumā norādīto pārkāpumu novēršanu atbildīgā institūcija? Valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina sacīja, ka režģoto būru jautājums ir gana būtisks, lai to apspriestu Tieslietu padomē, kas notiks septembra beigās. I. Kucina: “Patlaban gatavojam savus priekšlikumus, kā turpmāk rīkoties. Viens variants ir pilnībā atteikties no metāla nožogojuma, bet otrs – izvērtēt, vai tas ir ceļš, ko gribam iet. Ministrija izstrādā arī kritērijus, kādos gadījumos tiesājamais būtu ievietojams aiz speciāla nožogojuma, tiks apspriests arī jautājums, vai pilnībā varam paļauties uz policijas darbiniekiem, kas atrodas tiesas zālē.”
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts jau pirms trim gadiem sarunā ar mani brīdināja, ka par tiem metāla būriem valstij reiz nāksies samaksāt. Čalovska lieta apliecina, ka viņš nav kļūdījies. Strauts uzsvēra, ka Latvijā tie ir padomju laika mantojums un ka šādas režģotas apcietināto novietošanas vietas ir raksturīgas postpadomju valstīm. Baltijas valstu vidū kārtējo reizi izceļas Igaunija, kur režģus ir nomainījis pret lodēm drošs stikls, bet Lietuva un Latvija šajā ziņā joprojām līdzinās Krievijai. Latgales apgabaltiesā ir saglabājies viens šāds Eiropas prasībām neatbilstošs būris, kurš drīz tikšot pārkārtots līdzīgi, kā tas ir Igaunijā.
Uzziņa
Ar metāla režģiem aprīkotās tiesājamo iesēdināšanas vietas:
* Rīgas apgabaltiesā – 8,
* Daugavpils tiesā – 6,
* Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, Rēzeknes tiesa, Jelgavas tiesa – 2,
* 16 tiesās – 1,
* 28 tiesās – 0.
Avots: Tieslietu ministrija
