Pavļuts skaidro, kādā gadījumā uzlabosies situācija ar Covid-19 un ko “mums ir jābūt gataviem pieņemt” 2
Papildināts plkst.19.35.
Būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus, otrdienas valdības sēdē šādu nostāju pauda Daniels Pavļuts (AP).
Ministru kabineta sēdē tika prezentēti kopumā četri scenāriji, pēc kuriem valdība vadītos ierobežojumu ieviešanā un mīkstināšanā. Pirmais, proti, “A” jeb “nostiprinošais” scenārijs paredz, ka pie pašreizējās dinamikas tiktu ieviesti ierobežojumi, kas kompensētu jaunā Covid-19 paveida izplatību.
“B” jeb “saglabājas esošie pasākumi” scenārijs paredz, ka esošie pasākumi saglabājas bez izmaiņām, savukārt “C” jeb “riskantais un esošo pasākumu” scenārijs paredz, ka par 10% mazinās esošo pasākumu iedarbīgums. “D” jeb “ierobežojošajā” scenārijs paredz esošo pasākumu iedarbīguma pastiprināšanu.
Ministrs pauda atbalstu “A” scenārijam, vienlaikus uzsverot, ka tad būtu precīzāk jāatrunā ieviešamie pasākumi un jāvienojas par kritērijiem, kad būtu jāiedarbina scenārijs “D”. Pēc ministra domām, būtu jāvirzās uz “D” variantu, jo jebkurš cits scenārijs “atliek dienu, kad saslimstība būs sarukusi gana būtiski, lai mazinātu ierobežojumus”.
Līdz ar to Pavļuts aicināja vienoties par “A” scenāriju un pieņemt konkrētus kritērijus, kad būtu jāiedarbina “D” scenārijs. “Ja mēs šodien sakām “A”, tad skaidri jāpasaka pie kādiem kritērijiem jāiedarbina “D”,” sacīja politiķis.
Tāpat viņš pauda bažas par to, ka valdība varētu nokavēt ar “D” scenārija iedarbināšanu, ja situācija pasliktinātos.
“Mēs pieņemam, ka situācija turpinās uzlaboties, ja pieņemsim “A” variantu, bet mums ir jābūt gataviem pieņemt arī “D”,” teica Pavļuts, piebilstot, ka “katra diena, kad vīrusam būs ļauts ieskrieties, atliek to dienu, kad varēs nonākt pie ierobežojumu mazināšanas”.
Vaicāts par kritērijiem, kas būtu jāņem vērā, lai zinātu, kādā gadījumā būtu jāpāriet uz “D” scenāriju, Pavļuts norādīja, ka būtu jāsmeļas no “luksofora principa”, kur ir noteikti epidemioloģiskie rādītāji un ierobežojumi.
Vaicāts par kritērijiem, kas būtu jāņem vērā, lai zinātu, kādā gadījumā būtu jāpāriet uz “D” scenāriju, Pavļuts norādīja, ka būtu jāsmeļas no “luksofora principa”, kur ir noteikti epidemioloģiskie rādītāji un ierobežojumi.
Šajā sakarā Pavļuts sacīja, ka būtu jāiekļauj Operatīvās vadības grupas uzdevumu sarakstā izvērtēt kritērijus, pie kuriem būtu jāiedarbina “D” scenārijs. Tāpat ministrs piedāvāja šos kritērijus pievienot Ministru kabineta rīkojumā Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, lai šie kritēriji būtu saistošāki.
Par pārējiem scenārijiem Pavļuts sacīja, ka “B” neatbilst esošajai situācijai un tiem draudiem, kas jau realizējušies Igaunijā, savukārt “C” scenārija ieviešana un atvieglojumu politikas turpināšana būtu bezatbildīga.
Jau ziņots, ka otrdienas valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka pirmais “A” jeb “nostiprinošais” scenārijs paredz, ka pie pašreizējās dinamikas tiktu ieviesti ierobežojumi, kas kompensētu jaunā Covid-19 paveida izplatību.
Covid-19 gadījumu skaits pie šāda scenārija līdz 1.maijam jeb 55 dienās varētu sasniegt 27 389, hospitalizēto skaits – 3835, bet nāves gadījumu skaits varētu sasniegt līdz 548 gadījumiem. Savukārt kontaktpersonu loks veidotu 43 822 gadījumus, bet saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju 1.maijā būtu 309,6.
“B” jeb “saglabājas esošie pasākumi” scenārijs turpretim paredz, ka esošie pasākumi saglabātos bez izmaiņām. Šādā gadījumā tiek prognozēts, ka Covid-19 gadījumu skaits veidotu 34 891 gadījumu, hospitalizēto skaits – 4885, bet prognozētais nāves gadījumu skaits būtu 689.
Savukārt 55 826 gadījumi būtu iespējamais kontaktpersonu skaits, bet saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju 1.maijā būtu 469,7 gadījumi.
“C” jeb “riskantais un esošo pasākumu” scenārijs paredz, ka par 10% mazinās esošo pasākumu iedarbīgums, jo ir sabiedrības nogurums, ierobežojumu neievērošana un atvieglojumi. Šādā scenārijā Covid-19 gadījumu skaits 55 dienās varētu sasniegt vēl 55 361 gadījumu, bet hospitalizēts tiktu 7751 Covid-19 slimnieks.
“C” scenārijs līdz 1.maijam prasītu vēl 1107 cilvēku dzīvības un 88 578 cilvēki kļūtu par Covid-19 kontaktpersonām. Tikmēr saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju 1.maijā būtu 943,5.
Savukārt “D” jeb “ierobežojošajā” scenārijā, kas paredz notikumu attīstību, ja tiks pastiprināts esošo pasākumu iedarbīgums, Covid-19 inficēto skaits veidotu 11 765 gadījumus, hospitalizēti tiktu 1647 cilvēki, bet mirušo skaits varētu būt līdz 235 gadījumiem. “D” scenārijā kontaktpersonu skaits varētu būt līdz 18 824, saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju 1.maijā būtu 60,1 gadījumi.
