Pavļuts: Pirms PVN samazināšanas jāzina darbaspēka nodokļu reformas gaita 0
Pirms pieņemt lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju samazināšanu no šā gada jūlija, jābūt skaidram Finanšu ministrijas piedāvājumam, kā tiks īstenota darbaspēka nodokļu reforma, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rosina jau no šā gada 1.jūlija PVN samazināt no 22% līdz 21%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no nākamā gada 1.janvāra – no 25% līdz 24%.
Pavļuts ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka, ņemot vērā pieaugošo patēriņa cenu spiedienu, diskutējami ir jautājumi par patēriņa nodokļu samazināšanu, taču tie nevar nonākt pretrunā ar valdības jau iepriekš sabiedrībai un vēlētājiem dotajiem solījumiem – no 2013.gada samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas patlaban bremzē uzņēmēju spēju kāpināt produktivitāti, konkurētspēju, attīstīties, investēt, radīt jaunas darbavietas un celt algas.
“Darbaspēka nodokļu sloga jūtama samazināšana ir tas solis, ko gaida un kas no valdības puses ir solīts uzņēmējiem. Tā ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai, kas radītu arī apstākļus darba algu paaugstināšanai un jaunu darbavietu izveidei. Tāpēc priekšnoteikums diskusijai par PVN likmes samazināšanu ir skaidrība par darbaspēka nodokļu reformu – kad, kādā tempā un veidā to varēsim īstenot, lai pildītu iepriekš dotos solījumus. No šīs reformas nevaram atkāpties. Turklāt darba nodokļu reformai jāīsteno ne tikai formāli – bez uzņēmējiem jūtama efekta, bet pietiekami pārliecinoši, nodrošinot reālu progresu mūsu konkurētspējā,” uzskata Pavļuts.
Darba nodokļu slogu Latvijā veido divi nodokļi – IIN, kas patlaban ir 25%, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), kuras likme ir 36,09%, no kuras darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%. Efektīvo nodokļu likmi ietekmē atvieglojumi – nepaliekamais minimums (45 lati mēnesī), atvieglojums par apgādājamiem (70 lati mēnesī) u.c. Lietuvā un Igaunijā ir augstāki sociālās apdrošināšanas maksājumi, bet zemāki ienākuma nodokļi no algas, kā arī augstāks neapliekamais minimums.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) PVN samazināšanu pieļautu ar nosacījumu, ka ar uzņēmējiem tiek panākta vienošanās par to, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās.
Ja šāda līguma nebūs, samazināt PVN nebūtu jēgas, akcentēja ministrs, norādot, ka varētu tikt atsākts cenu monitorings un informācija par cenu izmaiņām iedzīvotājiem sniegta vienlaicīgi latos un eiro, tādējādi pakāpeniski pieradinot cilvēkus pie jau tuvākajā nākotnē gaidāmās pārejas uz eiro.
PVN likmes samazināšana budžeta ieņēmumus ietekmēs par 40 miljoniem latu, bet, no otras puses, šāds solis būtiski samazinās inflāciju – par 0,5 procentpunktiem.
Pēc Vilka teiktā, PVN samazināšana ir nepieciešama, jo šī nodokļa likme Latvijā ir augstākā Baltijā, un šis ir nozīmīgs solis konkurētspējas uzlabošanā, patēriņa veicināšanā un pastarpināti – virzībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu.
Vilka teiktais intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” liecina, ka netiks atbalstīts priekšlikums pārtikai ieviest pazemināto PVN.
Lai pasargātu zemniekus no zaudējumiem pieaugošās produkcijas pašizmaksas palielinājuma dēļ, kā arī sniegtu iespējas iedzīvotājiem iegādāties vairāk piena produktu, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība aicina valdību panākt PVN samazinājumu līdz 7%. Aicinājumu atbalstījusi arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, solot attiecīgi samazināt arī preču cenas veikalos. Tāpat atbalstu paudusi Latvijas Maiznieku biedrība.
Tomēr finanšu ministrs uzskata, ka saistībā ar pazeminātās PVN likmes piemērošanu pārtikas produktiem saņemtais piedāvājums ir nepietiekami pārliecinošs, turklāt budžetam ieņēmumi no pārtikas produktu aprites ir pārāk nozīmīgi.
Savukārt IIN 2013.gada 1.janvārī samazinās no 25% līdz 24%, bet nākamajos gados samazinājums tiks turpināts un tas varētu būt pat straujāks – divi procentpunkti, tādējādi trīs gadu laikā IIN samazinot līdz 20%.
Tāpat no nākamā gada neapliekamo minimumu plānots palielināt no 45 līdz 60 latiem.
Iecerēts arī palielināt atbalstu par apgādājamajiem.
Kā akcentēja Vilks, IIN samazināšana ir būtisks solis, kas katra cilvēka maciņu gadā ietekmēs par vairākiem simtiem latu.
Pēc finanšu ministra teiktā, iespējams, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas patlaban var atļauties nodokļu samazināšanu un domāt par izdevumu palielināšanu, vienlaikus samazinot budžeta deficītu. Tas ir rezultāts tam darbam, kas iepriekšējos gados veikts saistībā ar budžeta konsolidāciju.
