Pavļuts par partijas izslēgšanu no valdības sarunām un turpmāko rīcību 1
Pēc partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) izslēgšanas no valdības veidošanas sarunām politiskais spēks attiecībā uz Ministru prezidenta Alda Gobzema (KPV LV) valdības veidošanu ir nonācis “de facto” opozīcijā, šodien žurnālistiem sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
“Skatīsimies, ko Aldis Gobzems varēs izveidot un kādas reformas piedāvāt Latvijas sabiedrībai,” norādīja Pavļuts.
Viņš vērsa uzmanību, ka arī citreiz ir bijis ilgs un sarežģīts valdības veidošanas process, taču ir atsevišķas lietas, kas, šķiet, līdz šim nav pieredzētas.
Politiķis arī norādīja, ka premjera amata kandidāta piedāvātais portfeļu sadalījums, kas acīmredzot ir bijis sagatavots jau iepriekš, rēķinoties ar AP izslēgšanu no sarunām, apliecina, ka AP nav bijuši ērti partneri jau labu laiku.
Politiskais spēks visās valdības veidošanas sarunās ir rīkojies konsekventi, uzstājot, lai tiktu ņemtas vērā dažādu partiju intereses, jo tik dažādu spēku pārstāvētā Saeimā būs nepieciešama saprašanās gan par kopīgo, gan atšķirīgo, pauda politiķis. AP iestājusies par vēlētājiem svarīgu vērtību ņemšanu vērā, kā sarunu par saturu, lai netiktu runāts tikai virsrakstu līmenī, bet reformu būtību, norādīja AP līdzpriekšsēdētājs.
Arī AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka Gobzema valdības sarunas vēl nav īsti sākušās, jo neviens lēmums nav pieņemts un tās vairāk ir bijušas premjera kandidāta “mūžizglītības” pasākums. Viņš pauda, ka Gobzemam pašlaik ir iespēja izveidot valdību bez AP. “Redzēsim, kā viņam sanāks,” noteica Pūce.
Pavļuts norādīja, ka Gobzema valdības veidošanā nedēļas garumā ir ieguldīts daudz laika, tajās tika “runāts par vis kaut ko”, bet rezultāta tam nav bijis. AP biedri arvien biežāk vaicāja, kāpēc politiskais spēks piedalās šajās sarunās, un kādas izredzes ir izveidot šādu valdību. AP līdzpriekšsēdētājs arī vērsa uzmanību, ka premjera kandidāts vairāk laika velta komunikācijai, kas saistīta ar viņa reputāciju.
Apstiprinot AP aizdomas, ka tā ir neērts partneris un ka Gobzemam nav atbildes uz politiskā spēka jautājumiem,
AP pārsteidza ziņa, ka premjera kandidāts partiju apvienību ir izslēdzis no valdības veidošanas procesa, norādīja politiķis.
Vaicāts, vai AP būtu gatava balsot par Gobzema valdības apstiprināšanu Saeimā, Pūce norādīja, ka šāda lūguma saņemšanas gadījumā to apsvērs. Pavļuts aicināja vispirms sagaidīt AP biedru aptaujas rezultātus.
Taujāts, vai AP premjera kandidāts joprojām ir Artis Pabriks (AP), Pavļuts atbildēja, ka politiskais spēks paliek pie tā, ka AP ir spējīga piedāvāt racionālu, kompetentu reformatoru komandu, un Pabriks no līdz šim nosauktajiem premjera kandidātiem ir pieredzējušākais profesionālis un labākais kandidāts šim postenim.
Kā ziņots, Gobzems nācis klajā ar potenciālā valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Jau vēstīts, ka rīta pusē “KPV LV” premjera amata kandidāts Gobzems paziņoja, ka ir nolēmis pārtraukt sarunas par valdības veidošanu ar partiju apvienību “Attīstībai/Par”. “Ar šo paziņoju, ka no turpmākajām valdības veidošanas sarunām izslēdzu “Attīstībai/Par”, kurai pielipis valdības gāzēja vīruss. Šim vīrusam jau ir recidīva raksturs un tā, acīmredzot, ir tā jaunā politika, ko partija solīja vēlētājiem,” teikts Gobzema paziņojumā.
Savukārt AP pārmet Gobzemam saistību ar bijušo politiķi Aināru Šleseru un plānus “pa sētas durvīm” ievilkt valdībā partiju “Saskaņa”. Kā aģentūru LETA informēja politiskā spēka pārstāve Laila Spaliņa, Valsts prezidenta nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts Gobzems esot sapratis, ka AP nepieļaus viņa izlolotos plānus par “Saskaņas” ievilkšanu valdībā pa sētas durvīm un ka politiskais spēks kategoriski iebilst bezprecedenta slepenības un mediju ierobežošanas idejām.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm. Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalījās viņa pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS, kā arī JV.
Pēc Gobzema paziņojuma sagaidāms, ka sarunas par valdības veidošanu turpinās piecas partijas, kurām kopā parlamentā ir 64 balsis, tomēr JKP ir uzsvērusi, ka tai joprojām ir spēkā “sarkanā līnija” par sadarbību ar ZZS. Ja šīs “sarkanās līnijas” dēļ Gobzema valdības veidošanas sarunas pamestu JKP, tad valdības izveidei vairs nepietiek balsu, savukārt, ja no sarunām tiktu izslēgta ZZS, atlikušajām četrām partijām kopā būtu 53 balsis Saeimā.
