Pavļuts noraidošs par iespēju vērsties ar prasību pret “Gazprom” 0
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izsakās noraidoši par iespēju Latvijai vērsties ar prasību pret Krievijas gāzes kompāniju “Gazprom”, pieprasot kompensāciju par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā to izdarījusi Lietuva.
Intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” viņš teica, ka tie ir nopietni juridiski jautājumi. Ministrs norādīja, ka jau iepriekš ir teicis un turpinās teikt, ka neuzskata par nepieciešanu politisku vai populistisku apsvērumu vadītam sākt lielās, nozīmīgās starptautiska mēroga lietās skata pēc izmantot kādas juridiskas prasības.
Viņš neuzskata, ka tas ir Latvijas valsts un sabiedrības interesēs.
Ministra preses sekretāre Daiga Grūbe arī “Nozare.lv” norādīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) spēkā ir tā saucamā Antimonopolu regula, kuru var piemērot gan Eiropas Komisija (EK), gan dalībvalstu nacionālās konkurences iestādes. Saskaņā ar regulu EK sākta izmeklēšana liedz dalībvalstīm kompetenci nacionālā līmenī izmeklēt šo pašu lietu un piemērot ES konkurences tiesību normas. Regula arī nosaka: nacionālajām tiesām jāizvairās pieņemt spriedumus, kas var būt pretrunā ar EK lēmumu lietā, ko tā uzsākusi.
Pavļuts prognozēja, ka valdība jautājumu par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā varētu skatīt nākamā gada pirmajā pusē. Tad būs iegūta juridiskā analīze, izvērtēta analītiskā bāze, lai varētu lemt par turpmāko. “Patlaban esam analīzes fāzē. Man sākot darbu ministrijā, nebija sperts neviens solis šajā virzienā,” teica ministrs.
Vaicāts, vai tikšanās laikā ar “Gazprom” kompānija ir likusi saprast, ka varētu kādā ziņā būt piekāpīgāka attiecībā uz cenu, ja Latvija neizvelk “kara cirvi”, kā to izdarījusi Lietuva, viņš norādīja, ka tas ir konfidenciāls jautājums.
“”Gazprom” ir teicis, ka rēķinās ar tirgus liberalizāciju Latvijā un saprot, ka tas ir jautājums, pie kura būs jāstrādā,” norādīja Pavļuts.
ES trešā enerģētikas pakete, kas jāņem vērā arī Latvijai, paredz gāzes tirgus liberalizāciju un monopolistu lomu mazināšanu. Tiesību aktu pakete ietver prasību nodalīt tīklus no ģenerēšanas, ražošanas un piegādes. Latvijā dabasgāzes tirgus liberalizācija atlikta līdz 2014.gadam, bet AS “Latvijas gāze” ir monopoltiesības līdz 2017.gadam.
Direktīvu prasības jāpilda arī Lietuvai, un šīs valsts parlaments pērn pieņēma jaunu likumu par dabasgāzi, kas paredz nošķirt kā atsevišķas darbības jomas dabasgāzes transportu, piegādi un sadali. Tas faktiski nozīmē Krievijas koncernam “Gazprom” un Vācijas uzņēmumam “E.ON Ruhrgas International” daļēji piederošās gāzes kompānijas “Lietuvos dujos” sadalīšanu. Lietuva un “Gazprom” viena pret otru vērsušās starptautiskās institūcijās, tai skaitā Lietuva Stokholmas arbitrāžas tiesā iesniegusi sūdzību pret “Gazprom”, pieprasot kompensāciju vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā saistībā ar kompānijas tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Savukārt EK septembrī paziņoja, ka ierosinājusi pret “Gazprom” lietu par konkurences ierobežošanu. Izmeklēti tiks trīs iespējamie pārkāpumi – iespējamā tirgu sadalīšana, “ierobežojot gāzes brīvo plūsmu starp [ES] dalībvalstīm”; iespējamā gāzes piegāžu diversifikācijas bremzēšana; iespējamā “negodīgu cenu uzspiešana patērētājiem, gāzes cenu piesaistot naftas cenām”. Minētais attiecas uz situāciju tādās ES dalībvalstīs kā Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Ungārija.
