Ja runājam par nākotnes sadarbību, kurus no Latvijas politiskajiem spēkiem jūs redzat kā sev tuvākos? 65
Ir jautājumi, kuros diezgan viegli atrast domubiedrus. Es dziļi cienu Bordāna kungu. Es nepiekrītu viņa konservatīvajiem uzskatiem virknē jautājumu, bet mēs esam vienisprātis par to, ka Latvija nevar piederēt dažiem oligarhiem. Es redzu virkni saskarsmes jomu ar partiju “Progresīvie”. Mēs neesam tik sociāldemokrātiski, bet mūsu sociālā un ekonomiskā politika drīzāk būtu pa kreisi no centra, nevis izteikti labēja, kāda tā Latvijā bijusi. Ja Latvijas politikā turpinātu darboties “Vienotība”, arī ar to redzu labas iespējas sadarbībai. Es tikai ceru, ka viņi pārvarēs iekšējās līderības problēmas. Par citām partijām man grūtāk runāt. Diezgan grūti iztēloties valstiski atbildīgu koalīciju bez Nacionālās apvienības, kaut gan mums ir būtiskas uzskatu atšķirības nacionālajos jautājumos, nemaz nerunājot par maksātnespējas administratoru “kliķes” ietekmi. Tajā pašā laikā valsts attīstības jautājumos mēs varētu vienoties.
Vēl paliek Zaļo un zemnieku savienība…
Ir jomas, kur ZZS sevi parādījusi kā pragmatisks un pieredzējis spēks. Tomēr acīmredzamā atkarība no Lemberga un tuvināšanās ar “Saskaņu” mūs dara ļoti bažīgus. Kamēr šī ēna nebūs novērsta, sadarboties būs grūti. Tagad mēs redzam, kā ZZS vada valdību, un nākas secināt, ka situācija ir diezgan paralizēta. Tā pašvaldību politika, ko ZZS gadiem realizējusi, tagad dod atsitienu. Skaidrs, ka skolu skaits Latvijā ir jāsamazina. Svarīgāks ir bērns un viņa nākotne, nevis darbavietas konkrētajā pašvaldībā. Diemžēl reālajā politikā tas bieži tiek aizmirsts. Tā ir šaura domāšana, kas paralizē attīstību.
Jūsu manifestā ir viena patiesi jauna, nedzirdēta ideja. “Mēs esam par pabalstu pakāpenisku aizstāšanu ar vispārējo pamatienākumu.” Tas ir termins, kuru lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, iespējams, līdz šim nav dzirdējuši. Ko jūs ierosināt?
Tā ir diskusija, kas notiek visā pasaulē, it īpaši tur, kur notiek pāreja uz jauniem ekonomikas veidiem. Veselu virkni jomu skar automatizācija, tāpēc mazkvalificēti cilvēki paliek bez darba. Viens no piemēriem ir pašapkalpošanās kases lielveikalos, bet tas nav vienīgais. Jaunie apstākļi prasītu pārskatīt sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas veidojusies stipri sen un citos apstākļos. Tā ir novecojusi un sarežģīti administrējama. Universālais ienākums ir katram pilsonim nodrošināts ienākums, kas ir pietiekams izdzīvošanai, bet dod iespēju meklēt sev labāko pielietojumu – izglītoties, taisīt jaunuzņēmumu, meklēt jaunu darbu un tā tālāk.
Tā ir tāda moderna kreisa ideja, taču to ir noraidījušas pat tādas pārtikušas valstis kā Šveice. Kā jūs to iedomājaties Latvijā?
Pagaidām tā tiek pārbaudīta. Jā, Šveicē bija referendums, par to ir dzirdēts, bet, piemēram, Somijā pētnieki to šobrīd testē, vēlāk sniegs savus atzinumus. Ir aizspriedumi, ka, ieviešot šādu sistēmu, visi sāktu slinkot…
Ir daudzi iedzīvotāji, kuri jau tagad labi iztiek ar pabalstiem.
To būtu vērts papētīt dziļāk. Jautājumos par sociālo nodrošinājumu mēs esam palikuši 20. gadsimtā, un neskatāmies nākotnē. Mēs gribam sākt diskusiju.
Interneta sociālajos tīklos jūs jau paguva salīdzina ar Francijas prezidentu Makronu. Laikam pamatā ir epizodes no biogrāfijas – darbība bankā un Ekonomikas ministrijas vadīšana. Bet varbūt saskatāt kādu politisku radniecību?
Es viņu nepazīstu, mana māsa gan viņu ir sastapusi, teica, ka viņš ir talantīgs cilvēks. Līdzība varbūt ir politikā, kuru piedāvā Makrona kustība. Politologi to dēvē arī par “jauno Eiropas centru” vai “sociālo liberālismu”, bet šīs birkas nav tik svarīgas. Virzība ir uz vienojošu pieeju, apvienojot labāko no dažādiem politiskiem strāvojumiem, – indivīda brīvība kombinācijā ar saprātīgu ekonomisko politiku un kreisi orientētu sociālo politiku. Tas atbilst arī mums.
Lai Makrons uzvarētu, viņam pretī bija vajadzīga Lepēna. Kur Latvijā ir Lepēna?
Starp citu, Latvijā kaut kas līdzīgs ir bijis – un arī politiķe bija sieviete. Tikai Latvijā biedēklis – ar pamatu vai bez – ir “krievi nāk”. Diemžēl tas ir ieguvis etnisku raksturu, taču populisms, nekompetence un Latvijai nelojāla rīcība ir vērojama visā politiskajā spektrā.
