Pavļuts: Mājsaimniecības ir jāpasargā no OIK pieauguma 0
Jautājums par elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu un jaunajiem termiņiem atkārtoti Ministru kabinetā tiks iesniegts izskatīšanai tikai pēc tam, kad būs panākts reāls progress obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazināšanā, biznesa portālam “Nozare.lv” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Jau ziņots, ka Pavļuts vairs nav gatavs valdībā virzīt jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1.septembra.
“Vēlreiz rūpīgi izanalizējot visus faktorus un OIK pieauguma riskus, šobrīd neesmu gatavs valdībā strauji tālāk virzīt jautājumu par elektrības tirgus pilnīgu atvēršanu līdz brīdim, kamēr neesam raduši un vienojušies par efektīviem risinājumiem OIK saistību samazināšanai. Lai arī vidējā termiņā Latvijai ir jāvirzās uz tirgus atvēršanu, pagaidām ar regulētā tarifa palīdzību varam labāk pasargāt mājsaimniecības no elektrības izmaksu kāpuma jau šogad,” uzsver ministrs.
Mājsaimniecības, kuras vēlas un ir tam gatavas, jau tagad elektrību varot pirkt brīvajā tirgū. Savukārt obligāta pienākuma noteikšana pirkt elektrību brīvajā tirgū visām mājsaimniecībām varētu radīt neprognozējamas sociālekonomiskās sekas. “Šāda rīcība būtu bezatbildīga,” uzskata Pavļuts. Viņaprāt, vispirms valdībai jāizlemj par risinājumiem OIK samazināšanai un tikai tad iespējams turpināt virzību uz mājsaimniecību dalību brīvajā elektrības tirgū. Brīvais elektrības tirgus nozīmē, ka elektrības cenu mājsaimniecībām noteiktu piegādātāju konkurence tirgū un mājsaimniecībām nebūtu pieejams regulētais AS “Latvenergo” elektrības tarifs.
Savulaik lēmums par elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, paredzot arī mājsaimniecību obligātu dalību no šī gada 1.septembra, tika pieņemts, vēl pirms Ministru kabinets bija iepazinies ar detalizētu informāciju par vēsturiski uzņemto enerģijas subsīdiju apjomu, kas rada būtiskus riskus elektrības cenu pieaugumam. Gadījumā, ja tagad tirgus pilnībā tiktu atvērts, tad lielāks OIK vēsturiski pieņemto lēmumu dēļ būtu jāmaksā ne tikai uzņēmumiem, kuri elektrību jau pērk brīvajā tirgū, bet arī mājsaimniecībām. Šobrīd mājsaimniecību tarifs esot regulēts un OIK pieaugumu mājsaimniecībām līdz jaunu tarifu iesniegšanai sedz AS “Latvenergo”.
Lai arī vairāki elektrības tirgotāji jau bija sākuši gatavoties mājsaimniecību ieiešanai brīvajā tirgū, ekonomikas ministrs uzskata, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesa atlikšana sniegs arī nepieciešamo laiku, lai elektrības tirgotāji un arī patērētāji varētu labāk sagatavoties šim solim. Ministra skatījumā šobrīd daudz bezatbildīgāk pret visiem patērētājiem būtu virzīties uz priekšu ar obligātu mājsaimniecību dalību iesaisti tirgū, nevis pārskatīt iepriekšējo iniciatīvu virzību un plānotos termiņus līdz vēsturiski pieņemto enerģijas subsīdiju lēmumu pārskatīšanai un progresam OIK izmaksu samazināšanā.
Ekonomikas ministrs sagaida, ka arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) daudz rūpīgāk un ar lielāku atbildību pieies šiem jautājumiem un komersantu iesniegtos tarifu plānus izvērtēs pēc būtības, nevis tikai paļausies uz komersantu sniegto informāciju.
Ekonomikas ministrijā atgādina, ka starpministriju darba grupai, kurā ir Ekonomikas, Tieslietu, Labklājības, Finanšu ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji, priekšlikumi OIK samazināšanai jāsagatavo līdz 1.aprīlim. Pēc tam tie tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā, lai iespējami ātrāk pieņemtu nepieciešamos valdības lēmumus un tos ieviestu dzīvē, novēršot turpmāku OIK izmaksu pieaugumu Latvijas patērētājiem un izveidojot kompensācijas mehānismu mazturīgākajām sabiedrības grupām un energoietilpīgākajiem uzņēmumiem.
“Latvenergo”, vērtējot Pavļuta lēmumu, norāda, ka uzņēmums, līdzīgi kā citi elektroenerģijas tirgotāji Latvijā, ir viens no komersantiem, kas darbojas brīvajā tirgū kopš 2007.gada – patlaban Latvijā jau lielākā daļa jeb 75% no kopējās valstī patērētās elektroenerģijas tiek realizēta tirgū, kur “Latvenergo” ir pārliecinošs līderis. Vienlaicīgi “Latvenergo” uzsver, ka ir veiksmīgi izmantojis tirgus liberalizāciju Baltijas valstīs, kas ir nodrošinājis uzņēmumam vadošās pozīcijas ar 33% tirgus daļu.
