Pavļuts: lēmums par SGT būvniecību jāpieņem vistuvākajā laikā 0
Baltijas valstīm lēmums par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvniecību jāpieņem vistuvākajā laikā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
“Bija pētījums, [pērn] rudenī bija rekomendācijas, kuras mēs gan kritizējām, un mums bija savas piebildes un komentāri. Tomēr visā visumā pētījuma rekomendācijas ir skaidras – labākā vieta SGT būvniecībai ir Igaunija vai Somija. Tagad ir pagājis kāds laiks, un īsta virzība uz priekšu nav bijusi,” klāstīja Pavļuts.
Viņš uzsvēra, ka gan Baltijas valstu, gan Somijas interesēs ir pieņemt lēmumu. “Gan Baltijas valstu, gan Somijas interesēs ir tomēr pieņemt kaut kādus galīgos lēmumus un ieviest skaidrību, kad beidzot parādīsies infrastruktūra tirgus atvēršanai, kas nodrošinās alternatīvas gāzes piegādes. Līdz ar to Latvijas nostāja ir, ka visdrīzākajā laikā ir jābūt galīgajam lēmumam par šī infrastruktūras risinājuma īstenošanu. Protams, ka pamata kandidāti ir Igaunija un Somija,” pastāstīja Pavļuts.
Viņš atzina, ka Latvijai, iespējams, izdevīgāka SGT atrašanās vieta būtu Igaunija, nevis Somija. “Mums ir sniegts diezgan daudz informācijas par to, kādā pakāpē katrs no šiem projektiem ir. No viedokļu apmaiņas starp Igaunijas un Somijas pārstāvjiem publiskajā telpā var spriest, ka viens no Igaunijas projektiem pašlaik kaut vai plānošanā ir pavirzīts stipri tālāk nekā pārējie. Līdz ar to šim projektam varētu būt priekšrocība tajā, ka tas ir ātrāk īstenojams. Tomēr, kā beigsies Eiropas Komisijas un iesaistīto valstu sarunas – gala rezultātu –, es vēl neņemos prognozēt. Somijai ir lielas priekšrocības, ņemot vērā šīs valsts tirgu, un arī Somijai ir jātiek vaļā no “Gazprom” monopola,” informēja ministrs.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai būtu pieņemami visi risinājumi. “Ja terminālis ir Somijā, mums gan būtu būtiski, lai vienlaicīgi notiek cauruļvada būvniecība uz Igauniju un līdz ar to lai šis terminālis ļautu atvērt arī Latvijas tirgu. Tas viss ir izdarāms. Es noprotu, ka šis cauruļvads būtu ne īpaši garš, ne īpaši tehniski sarežģīts, ne arī pārāk dārgs,” minēja Pavļuts.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka projektam svarīgi ir, lai Eiropas Komisija pieņem lēmumu par finansējumu no speciālā Eiropas savienošanas instrumenta, kas ir paredzēts vēl neapstiprinātajā Eiropas Savienības budžetā. “Lai šo finansējumu sadalītu, ir jābūt skaidrībai par lēmumiem, kāda infrastruktūra tiek veidota. Tādēļ uz dalībvalstīm ir zināms Eiropas Komisijas spiediens. Arī no Latvijas ir spiediens – pieņemam lēmumus un sākam rīkoties! Citādi tā diskusija par liberalizāciju ir mazliet bezmērķīga. Infrastruktūras mums nav, termiņi nav skaidri, un līdz ar to gāzes tirgus liberalizēšana ir diezgan pašmērķīga,” pastāstīja Pavļuts.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija spriež par reģionāla SGT izveidi. Tā kā Baltijas valstis ilgstoši nespēja vienoties par reģionāla SGT būvniecības vietu, izdevīgākā varianta izvērtēšanai tika nolemts jautāt viedokli Eiropas Komisijai, kuras piesaistītās konsultāciju kompānijas “Booz & Company” eksperti par optimālāko vietu reģionāla SGT būvei izraudzījušies Somu līča krastu, kura ziemeļos atrodas Somija un dienvidos – Igaunija.
Savukārt Lietuvas Seims pērnā gada jūnijā pieņēma likumu, lai Klaipēdas ostā varētu sākt SGT būvniecību un īstenot prasību, ka vismaz 25% no valstij nepieciešamās dabasgāzes tiek iepirkta caur šo termināli. Latvija ilgstoši aizstāvēja viedokli, ka Baltijas valstīm būtu lietderīgi uzbūvēt kopīgu jaudīgu sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā.
