Pavļuts: Latvijas ekonomikas izaicinājums ‒ ražīguma pieaugums 0
Latvijas ekonomika pašlaik attīstās sekmīgi ‒ krīze ir pārvarēta, bet nākotnē viens no galvenajiem izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
“Ja par izejas punktu ņemam tikai makroekonomiskos rādītājus krīzes periodā un tagad, varam droši teikt, ka Latvijas ekonomika pašlaik attīstās ļoti sekmīgi un krīzi vismaz uz papīra esam pārvarējuši,” viņš norādīja un vērsa uzmanību, ka Latvijas ekonomikas pieauguma tempi ir stabili un straujākie Eiropā, eksports ir vēsturiski augstākajos līmeņos, atkopšanās un izaugsme vērojama visās nozarēs, bezdarba līmenis samazinās, vidējais algu līmenis pieaug, patēriņš uzņem apgriezienus.
“Tomēr mums ir pamats gribēt ko vairāk – augstāku labklājību, mazāku nevienlīdzību sabiedrībā un labāku valsts pārvaldību. Vienlaikus, manuprāt, mums jāspēj arī novērtēt progresu, ko kā sabiedrība un valsts esam sasnieguši. Mūsu pašreizējā izaugsme balstās sabalansētā ekonomikas struktūrā, citā uzņēmēju domāšanas modelī un atbildīgākā budžeta politikā,” uzsvēra Pavļuts.
Viņš atzina, ka Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši, ka spēj ražot un eksportēt kvalitatīvus produktus, kas nodrošina sabalansētu Latvijas ekonomikas attīstību, tomēr, lai uzturētu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaikus izaicinājumiem būs ražīguma pieaugums gan privātajā, gan valsts sektorā. “Ražīguma pieaugums būs ne tikai svarīgs faktors uzņēmumu konkurētspējai, bet arī priekšnoteikums strādājošo algu kāpumam,” paskaidroja Pavļuts.
Ekonomikas ministrijas speciālistu sagatavotajā kārtējā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību secināts, ka pēc straujas ekonomikas izaugsmes 2011.gadā vēl pagājušā gada sākumā Latvijas ekonomikas perspektīvas tika vērtētas ļoti piesardzīgi, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi eiro zonā, tomēr Latvijas ekonomika 2012.gadā attīstījusies ļoti sekmīgi ‒ pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma, IKP pērn pieauga par 5,2%
Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību secināts, ka Latvijas ekonomika ir ne vien augusi, bet tajā turpinājušās arī strukturālas izmaiņas un valsts finanses ir kļuvušas sakārtotākas ilgtspējīgākā virzienā. Latvijas ekonomikas atveseļošanās atzīta arī starptautiski, starptautiskajām reitingu aģentūrām paaugstinot Latvijas kredītreitingu, kas samazina gan valsts izdevumus ārējā parāda apkalpošanai, gan arī aizņemšanās izmaksas uzņēmējiem.
Ziņojumā gan arī atzīts, ka diemžēl ekonomiskās situācijas uzlabošanos nav vēl sajutuši visi iedzīvotāji un ienākumu nevienlīdzības problēmas daudzos gadījumos kļuvušas pat izteiktākas. Darba iespējas un atalgojums pieaug lēnāk nekā ekonomika kopumā, bet bezdarba līmenis, lai arī ir samazinājies, joprojām saglabājas salīdzinoši augsts.
Lai arī Latvijas ekonomika pēckrīzes posmā ir kļuvusi daudz ilgtspējīgāka, nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām EM liek piesardzīgi vērtēt Latvijas ekonomikas attīstību 2013.gadā. Ņemot vērā sagaidāmo vājo ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā, ministrija prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2013.gadā būs nedaudz mērenāka kā 2012.gadā un IKP pieaugums varētu būt 4% robežās.
Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību sniegta informācija un analīze par nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kā arī politikas īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tostarp ES fondu izmantošanu. Ziņojuma nobeigumā sniegtas rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.
