Pavļuts: Kūrortu attīstīšana Latvijā risinātu tūrisma problēmas 0
Tūrisma nozares problēmas ir saistītas ar to, ka tūristi Latviju lielākoties apmeklē vasarā, lielākā daļa viesu neizbrauc ārpus Rīgas, un viesi Latvijā uzturas samērā īsu laiku, taču šīs problēmas risinātu kūrortu attīstīšana, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ministrs stāstīja, ka patlaban ir ierobežotas iespējas paildzināt tūristu uzturēšanos Latvijā, turpretī kurortoloģija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt minētās problēmas.
Pēc ministra teiktā, kūrortu attīstīšana paildzinātu tūristu apmeklējuma ilgumu, rosinātu tūristus doties ārpus Rīgas, kā arī paildzinātu sezonalitāti, jo kurortoloģija ir salīdzinoši nejutīga pret sezonālo faktoru.
Pavļuts informēja, ka pērn decembrī valdība atbalstīja kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, kas paredz, ka kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu.
“Pilsētām, kuras vēlas iegūt kūrorta statusu, ir jāvēršas Ekonomikas ministrijā ar pieteikumu. Pēc tam ministrija izvērtēs, vai pieteikums atbilst kritērijiem. Statusa piešķiršana būs kā kvalitātes zīme, ka konkrētai pašvaldībai ir resursi un vēlme veidot kūrortu, bet tas savukārt būtu atbalsts tam, lai nozare sāktu attīstīties. Par kūrorta nozares perspektīvām jau interesējas Liepāja, Sigulda u.c. pilsētas,” stāstīja ekonomikas ministrs.
Jau ziņots, ka kūrorta statusa piešķiršana balstīsies uz vietējās pašvaldības brīvu izvēli un iniciatīvu noteikt šādu savas teritorijas vai tās daļas attīstības plānošanas virzienu, paredz 2012.gada 18.decembrī valdībā atbalstītā kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu, kārtību, kādā pašvaldība iesniedz pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā pašvaldība sniedz pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka pieteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu izvērtē ar Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir divi pārstāvji no EM, divi pārstāvji no Veselības ministrijas un divi pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Valdība 2012.gada jūlijā akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.
Tūrisma likums tika papildināts ar jauniem terminiem – “dabas dziednieciskie resursi” un “veselības tūrisms”, kā arī precizēta definīcija vārdam “kūrorts”, nosakot, ka turpmāk par kūrortu tiek dēvēta tikai tāda vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kas ir nodrošināta ar kūrortiestādēm, tūrisma infrastruktūru, kurā ir pieejami un veselības uzlabošanai, slimību profilaksei, rehabilitācijai un ārstniecībai tiek izmantoti tajā esošie dabas dziednieciskie resursi un kurai Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā ir piešķirts kūrorta statuss.
