Pavļutam «izgaismojās» 0
Krietnais un labsirdīgais eksprezidents Zatlers esot atveseļojies un drīz atgriezīšoties Saeimā, un tas būs ļoti savlaicīgi, jo ir nopietnas diagnozes, ka viņa Reformu partijas veselība vairs nav sevišķi stipra.
Tomēr reformistu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, kurš pat taisoties kandidēt uz Rīgas mēra amatu, laikam šilierējas pavisam kas pretējais – ka partijas reitings ir par augstu, un to viens izdarīgs un mutīgs ministrs var padzīt vēl kādu gabaliņu nost. Pilsoņi pamanījuši un novērtējuši to, ko Pavļuts no savas puses izlasījis tiesas spriedumā “Latvenergo” tarifu lietā. Viņam licies, ka tiesa pateikusi – zemais tarifs ir par zemu, un energokompānija nevarot kļūt par labdarīgo samariešu sociālās palīdzības iestādi nespējnieku un daudzbērnu ģimeņu uzturēšanai virs ūdens. Es pieņemu, ka tiesa pati tulkos, ko spriedusi, nezin vai talkā ar savu tulkojuma variantu jānāk ekonomikas ministram, lai arī viņš Hārvardā studējis. Citi cilvēki arī prot lasīt un atraduši, ka nolēmums nemaz nav viengabalaini valstij piederošā energomonopola interesēs, kā “izgaismojas” ministram. Spriedums uzdod daudz dažādus jautājumus – ne vien Ekonomikas ministrijas, bet arī valdības un Saeimas kompetencei. Papriekš jātiek skaidrībā, kāpēc gan valdība nedrīkstētu īstenot sociālo politiku caur valstij piederošo energouzņēmumu un gādāt, lai ir “starta”, “vieglais” vai “optimistiskais” tarifs grūtdieņiem vai daudzbērnu ģimenēm? Rekur demogrāfiskās lietas interesēs dep. Parādnieks aicina dot bērnu vecākiem brīvkarti, lai pat privātie pakalpojumu sniedzēji samazina cenas, lieto atlaides – un kāpēc “Latvenergo” lai te nebūtu ne silts, ne auksts?
Ir taču nolemts, ka piespiedu kārtā viņiem, kā tēlaini izteicās K. Miķelsons, “jāpērk kandža par konjaka cenu”, proti, jāmaksā pēc paaugstinātām likmēm par atjaunoto hesu u. c. ražoto enerģiju – tā ka, ja vien valdībai ir vēlēšanās, tā var vest žēlīgāku elektrobilances politiku attiecīgām patērētāju grupām, kā darīja ekon. ministrs Kampars.
Otrkārt, kā patērētāji pieprasīja, tā tiesa uzsvēra, ka tarifu sistēma jāveido caurredzama un saprotama. Tiesa neteica, ka zemais tarifs ir par zemu, tā atcēla visus noliktos tarifus, vai tie “starta” vai “pamata”, un tiesneši piekodināja, ka ir brīv prasīt tādu cenu, kas ir uz ekonomiskiem pamatiem balstīta līdzsvarā starp ražotāja peļņas interesi un sabiedrības iespējām par pakalpojumu norēķināties. Praktiski tā lietas kārtot ir uzticēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, taču par šīs iestādes regulēšanas spējām tiesa uzdeva gauži nepatīkamus jautājumus un kritiski izteicās par formālu pieeju tarifu apstiprināšanā. Ja es lasu spriedumu tikpat gaišām acīm kā Pavļuts, tad gribas secināt, ka SPRK vadījuši nevis Andrējeva, Zariņš vai Lokenbahs, bet Salvadors Dalī vai cits sirreālists. Komisijas locekļus apstiprina Saeimā, viņi ieņem labi atalgotus amatus un dabū veselu kantori apkalpotāju, taču skaitās neatkarīga, kā kāds uztvēris – neaizskarama iestāde. Ņemot vērā sabiedrisko aktualitāti un to, ka katrs tiesā nolemto lasījis pa savam, Āboltiņas vietā es izsauktu SPRK “domātājus” uz noklausīšanos Saeimā. Sak, ko jūs tur darāt un ar ko nodarbojaties, kāpēc SPRK vazā pa tiesām un notiesā? Tikmēr, kamēr sita pa pirkstiem ar elektrību, uz 1. jūliju ieradās “Latvijas gāzes” ļaudis un bez lielas skaidrošanās piemeta saviem tarifiem 3 – 5% klāt, un tas pēc nesen jau notikušā kāpuma! SPRK tur nebija ko iebilst un komentēt – a, tā vajag tāpēc, ka vajag. Bet “Latvenergo” laikam saņēmis citu sprieduma tekstu, ne to, ko ekonomikas ministrs, ja energomiljonāri atzinuši, ka var nākties atmaksāt 45 miljonus un viņi ir gatavi to darīt.
