Viltus ziņa: sviesta cenas cēlušās sankciju dēļ – Krievija vairs nepiegādā Eiropai sviestu 14
Straujais sviesta cenu kāpums šovasar Eiropā, ko sāpīgi izjūt arī patērētāji Latvijā, esot pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju rezultāts, jo agrāk 24% visa Eiropas Savienībā (ES) ievestā sviesta nācis no Krievijas, apgalvo Krievijas valsts telekanāla “Rossija” ziņu vietne “Vesti”. “Situācija mainījās 2014. gadā, kad Eiropa un Krievija, atbildot ES ar savām pretsankcijām, uzlika embargo virknei pārtikas preču. Šī gada jūlijā tika ziņots, ka savstarpējās sankcijas pagarinātas. No Krievijas puses – pagaidām līdz 2018. gada 31. decembrim,” teikts ziņā. Eiropas konditori esot ļoti par to uztraukušies, jo sviesta trūkums paaugstināšot cenas smalkmaizītēm un kruasāniem. Vislielākā krīze ES iestāšoties “ap Jaungadu, kad īpaši pieprasīti Ziemassvētku kēksi”.
Izcelsme un izplatība
Krievijas televīzijas interneta vietne “Vesti” savā informācijā atsaucas uz vārdā nenosauktiem “ekspertiem” un prestižo ASV telekanālu CNN. “Sviesta krīzei” Eiropā un franču maiznieku satraukumam veltīts sižets CNN patiešām bija, taču “Vesti” to, maigi sakot, ļoti brīvi interpretē, izmetot visu “nevēlamo”, bet vēlamo konstruē, saturu apgriežot ar kājām gaisā. Vai tās ir apzinātas fantāzijas vai angļu valodas nezināšana, vairs nav tik svarīgi. Kā jau no valsts televīzijas nākušu “Vesti” vēstījumu labprāt uztvēra arī citas austrumu kaimiņa ziņu vietnes, kas nereti saviem materiāliem lika gavilējošus virsrakstus. Piemēram, “Krievijas sankciju dēļ Eiropā beidzas sviests” (“Ekspert – Online”) vai “Krievijas embargo dēļ Eiropā iestājies sviesta deficīts” (darījuma aprindām domātais izdevums “Vzgļad”).
Atmaskojums
Izskatās, ka attiecīgā viltus ziņa sacerēta, lai lieku reizi vietējai Krievijas publikai iegalvotu, ka no Maskavas agresivitātes iegrožošanai paredzētajām ES un ASV sankcijām visvairāk cieš pati ES, kamēr Krievija tās pat nejūt. Nekad agrāk nav dzirdēts, ka mūsdienu Krievija būtu apgādājusi ES ar sviestu, kā to apgalvo šīs valsts televīzija. Sviesta cenu kāpums ES, tostarp Latvijā, saistīts ar pamatīgo piena tauku pieprasījuma kāpumu globālajā tirgū, piemēram, tādās valstīs kā Ķīna. Turklāt šis pieprasījums parādījās pēc vairāku gadu ilga krituma, kad zemnieki daudzās valstīs jau bija samazinājuši ganāmpulkus, līdz ar to arī izslauktā piena daudzums bija samazinājies un fermeri vienkārši nespēja operatīvi reaģēt uz negaidīto pasaules kāri pēc sviesta. Pieminētajā CNN sižetā ir teikts, ka Ķīnas importēto piena produktu apjomu šogad prognozē par 38% lielāku nekā pērn. Galvenie piegādātāji ir ES un Jaunzēlande. Paralēli aug eiropiešu un amerikāņu apēstā sviesta daudzums. 2010. gadā vidusmēra eiropietis apēda 3,6 kg gadā, bet 2015. gadā jau 3,8 kg. ASV kāpums ir līdzīgs. Jā, stāstam par sviesta cenām pastarpināti ir sakars ar Krieviju, taču ne jau tāds, kādu piesauc “Vesti”, kas datus par importu saputro ar eksportu. Tās piesauktie 24% īstenībā ir ne jau no Krievijas ES, bet gluži pretējā virzienā ieceļojušā sviesta apjoms 2014. gadā. Pēc tam kad Maskavā nolēma atriebties par agresijas Ukrainā dēļ ieviestajām Rietumu ekonomiskajām sankcijām pret finanšu sektoru un rūpniecību, Krievija, nevis ES, bija tā, kas aizliedza Eiropas pārtikas ievedumus un sāka “importaizstāšanu”. Sākumā sekas bija dramatiska piena cenu grimšana, fermu slēgšana un ganāmpulku izkaušana, ko novēroja arī Latvijā. Taču šis laiks jau krietnu brīdi kā aiz muguras un pieprasījums pēc piena pasaulē tagad aug arī bez Krievijas.
