Konkurss “Radām novadu”. Studentiem būs iespēja darīt labu Latvijas novadiem 2
Sākusies pieteikšanās konkursam “Radām novadam”, kurā augstskolu studenti sacentīsies savā starpā – kurš veiksmīgāk attīstīs kādu no Latvijas novadiem. Vairāk par projektu stāsta tā idejas autors Andris Čeksters un konkursa organizētājs Ulvis Kubliņš.
– Pastāstiet vairāk par šo konkursu. Kā tas notiks?
U. Kubliņš: – Pavisam īsi un kodolīgi runājot, konkursa dalībnieki ir Latvijas augstskolu studenti, kuri kopā ar pasniedzējiem veido komandas un divos gados mēģina praktiski uzlabot ekonomisko situāciju Latvijas novados.
A. Čeksters: – Katrai komandai tiks iedalīts savs novads. Jaunie censoņi tur varēs gan veidot savu biznesu, gan palīdzēt novadu uzņēmējiem attīstīt viņu uzņēmējdarbību vai īstenot kādus citus novada ekonomiku attīstošus projektus. Tā ir tāda kā sacensība divu gadu garumā – kurai komandai izdosies nest vērtīgāko pienesumu kādam novadam.
– Kas ir konkursa organizators, un kāds ir šīs iniciatīvas mērķis?
– Šī ir mana ideja, kuru realizēt un organizēt uzticēju organizācijai “JCI Latvia” (“Junior Chamber International”). Tā ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kas radīta, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas pasaulē. Pats darbojos kā producents un sekošu līdzi, lai mana vīzija tiek vesta pareizajā virzienā.
U. Kubliņš: – Projekta mērķis ir iesaistīt studentus, parādīt iespējas, kā arī dot viņiem dzinuli iesaistīties uzņēmējdarbībā un attīstīt novadus. Mēs zinām, ka Latvijā centri ir koncentrēti ap lielajām pilsētām, taču pilnveidojamas ir arī citas Latvijas daļas. Šis projekts nesīs labumu kā pašiem jauniešiem, tā iesaistītajiem novadiem.
A. Čeksters: – Studentiem šī ir lielā iespēja parādīt savus talantus un apliecināt savas spējas un varēšanu. Te ar mediju starpniecību varēs piesaistīt darba devēju interesi un ielikt pamatus savai karjerai.
– Kā tas viss praksē darbosies?
U. Kubliņš: – Pirmkārt, līdz 1. februārim gaidām piesakāmies komandas. Projekta pirmajā kārtā jaunieši izstrādās rīcības plānu ar projektiem, kurus tā konkrētajā novadā apņemtos īstenot divos gados. Komandas dodas uz novadiem, iepazīstas ar tiem, tiekas ar vietējiem uzņēmējiem, zemniekiem, saprot, ko vēlas un var izdarīt. Arī novadu pārstāvji piedalīsies vērtēšanā, tāpēc priekšroka, visticamāk, būs tiem, kas iedziļināsies attiecīgā novada pašvaldības un iedzīvotāju idejās, vēlmēs un attīstības vīzijās. Konkursa mājas lapā radamnovadam.lv jau būs ieskicētas novadu pamatnostādnes, mērķi, problēmas, nepieciešamības, lai studenti varētu apjaust darbības virzienu un izvēlēties novadus. Šī informācija noderēs arī darba gaitā. Par labāko rīcības plānu kāda komanda saņems apbalvojumu.
– Kas notiks tālāk, kad plāni izstrādāti?
A. Čeksters: – Tālāk sākas praktiskā daļa, kuras laikā komandām jāsasniedz konkrētu ekonomisko rādītāju uzlabošanās. Tas, kā tas izpaudīsies, atkarīgs no pašiem jauniešiem, viņu piesaistītās atbalsta grupas un arī novadiem. Tas var izpausties dažādās formās – jaunu darba vietu radīšanā, investīciju piesaistē no Eiropas fondiem vai valsts atbalsta programmām, arī palīdzībā novada uzņēmējiem, savu biznesu veidošanā, pašvaldības projektu veicināšanā un budžeta papildināšanā, galu galā arī reemigrācijā u. c.
U. Kubliņš: – Pēc gada komandas atrāda padarīto, noslēdzas konkursa otrā kārta un tiek apbalvoti līdz tam brīdim veiksmīgākie. Pēc tam turpinās otrs praktiskā darba gads jeb trešā konkursa kārta, kas beidzas 2016. gada 1. jūnijā, kad tiek noteikta un apbalvota visvairāk kāda novada labā paveikusī komanda.
– Ar ko šis projekts ir unikāls?
A. Čeksters: – Galvenā doma ir, lai komandas tiešām praktiski strādā novados, nevis tikai konsultē, dalās ar idejām vai izstrādā skaistus projektus. Praktiskā iesaiste ir unikalitāte. Liela nozīme arī tam, ka projektā iesaistīti mediji, kas pastāvīgi sekos līdzi paveiktajam. Publicitāte komandām un aiz tām stāvošajām augstskolām kalpos kā motivācija tik tiešām kaut ko sasniegt. Neviens taču nevēlēsies televīzijas raidījumā vai avīzes rakstā demonstrēt, ka neko nav padarījis.
U. Kubliņš: – Arī noslēgumā vērtēts tiks reāli padarītais, nevis izdomātais. Tāpēc šoreiz uzvarēs reāli darītais, nevis skaisti plāni.
A. Čeksters: – Sacensību elements būs arī balvu fonds 50 000 eiro. Tas būtībā būs kā talantu šovs, tikai šoreiz bez ierastās “papriecājāmies, un viss” pieejas. Ar šo talantu šovu tiks radīta reāla vērtība un pienesums, pozitīvas pārmaiņas.
– Ko konkurss nozīmēs augstskolām, kuru studenti tajā piedalīsies, un ko novadiem?
– Katrai Latvijas augstskolai, kas ir ar ekonomikas vai biznesa novirzienu, būtu goda jautājums piedalīties šajā konkursā. Augstskolām ir iespēja pierādīt, cik labi tās spēj sagatavot jaunos speciālistus, ko viņi spēj un cik kvalitatīvi. Šis ir labs veids, kā augstskolām parādīt saviem studentiem, ka izglītība nav tikai teorija, bet ir konkrēti veidi, kā iegūtās zināšanas izmantot praksē un galu galā izdarīt kaut ko labu Latvijai. Savu rīcības plānu, kā arī pirmā un otrā gada praktiskos rezultātus 10 labākās komandas prezentēs televīzijas raidījumos. Iespējams, darbosies arī skatītāju balsojums. Jāpiebilst, ka sasniegumi tiks vērtēti objektīvi. Žūrija, kurā būs pārstāvji no novadiem, atbalstītājiem, organizētājiem, ņems vērā to, ka, piemēram, radīt piecas jaunas darba vietas Rucavā ir daudz grūtāk un, iespējams, nozīmīgāk nekā galvaspilsētai tuvajā Siguldā. Šeit būtiski minēt, ka konkrētām reģionu augstskolām varētu būt priekšrocības un arī ieinteresētība darboties savā novadā. Novadiem savukārt konkurss nozīmēs jaunu enerģiju, jaunas idejas, motivētus cilvēkus, kas reāli strādās novada izaugsmei. Vēlos sirsnīgi pateikties visiem novadiem, kuri saskatīja projekta vērtības, noticēja organizatoriem un ar finansiālo ieguldījumu ļāva to iesākt.
– Kādi ir pieteikšanās kritēriji?
U. Kubliņš: – Sākotnējais sastāvs ir trīs kādas augstskolas bakalaura, arī maģistra programmu studenti un viens pasniedzējs. Tiesa, projekta laikā atkarībā no nepieciešamības komandu drīkstēs palielināt līdz piecpadsmit dalībniekiem. Tas tādēļ, lai komandas būtu maksimāli rīcībspējīgas.
A. Čeksters: – Piedalīties var jebkura augstskola, taču priekšroka, visticamāk, būs ekonomikas un biznesa augstskolām. Tomēr arī citām augstskolām ir iespēja piedalīties, piesaistot papildspēkus ar zināšanām uzņēmējdarbībā vai ekonomikā. Piemēram, ja kāds novads koncentrējas uz lauksaimniecības attīstību, tas, visticamāk, vēlēsies sadarboties ar tādu augstskolu, kas šajā jomā specializējas.
U. Kubliņš: – Tikpat labi kādā novadā varētu būt arī dažādu inženierzinātņu pienesums.
– Par to, ka Latvijā ir drosmīgi novadi, kas gatavi šādam izaicinājumam, esam pārliecinājušies, taču vai, jūsuprāt, būs uzņēmīgi jaunieši, kas gatavi pacelt novadus?
A. Čeksters: – Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir studenti, kas tic saviem spēkiem un kam ir pārliecība par sevi. Turklāt, kā jau minēju, šī viņiem ir lieliska iespēja. Tie, kas sev tic, atradīs gan laiku, gan enerģiju, lai piedalītos un sevi pierādītu. Augstskolas, ar kurām esam runājuši, paudušas, ka šo projektu varētu integrēt mācību procesā – formēt kā praksi, piešķirot par to studentiem kredītpunktus u. tml. Domāju, arī vērtīgās naudas balvas daudzus neatstās vienaldzīgus. Pirmajā un otrajā kārtā labākajiem būs iespēja tikt pie 15 tūkstošiem eiro katrā kārtā, bet konkursa fināla balva ir 20 tūkstoši eiro.
U. Kubliņš: – Pozitīvais šajā konkursā ir tas, ka balvas var saņemt dažādas komandas. Ja pirmajā reizē neizdodas būt labākajam, tad iespēja iegūt balvu paliek nākamajās projekta kārtās. Tas ir būtiski, jo reizēm pozitīvais sasniedzams vai pamanāms tikai pēc ilgāka laika.
Fakti
Dalību konkursā apstiprinājusi Apes, Alūksnes, Jaunjelgavas, Kuldīgas, Lielvārdes, Mazsalacas, Ogres, Rēzeknes, Saldus, Siguldas un Smiltenes novada pašvaldība.
VIEDOKĻI
Ko no projekta sagaida novadi, kas tajā piedalās?
Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs: “Kas neko nedara, pie tiem arī nekas nenotiek. Jāizmanto katra iespēja, lai atrastu jaunus un interesantu veidus, kā teoriju ieviest praksē. Nelieliem novadiem, kā Mazsalaca, ir ierobežoti resursi un darbinieku kapacitāte, lai ar šiem jautājumiem darbotos ikdienā. Tomēr studentu resurss Latvijā ir maz izmantots un nav novērtēts. Šī ir iespēja parādīt, ka jaunieši ir uz daudz ko spējīgi, turklāt viņi ir vērtīgs un, atvainojiet par izteicienu, arī lēts ideju avots. Protams, ideāli būtu, ja pie mums tiktu uzbūvēta liela rūpnīca ar 420 darba vietām, un visi dzīvotu laimīgi. Vai tas notiks reāli, šaubos, taču, kā saka, jo vairāk zemi kustināsim, jo auglīgāka tā kļūs. Varbūt novadā tiks atrasts kāds traucēklis, ko līdz šim nebijām pamanījuši, bet kuru kopīgiem spēkiem varam novērst; varbūt sarunu un darbu procesā uzpeld kāds jauns entuziasts, kas gatavs darboties.”
Airita Brenča, Lielvārdes novada pašvaldības administrācijas attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas vadītāja: “Projekta ideja šķiet ļoti apsveicama – augstskolu dalība, mediju iesaiste un praktisks rezultāts ir lieliski komponenti novada attīstībā. Plašāku sabiedrības iesaisti sagaidām arī no nevalstiskā sektora. Atzinīgi vērtējam, ka projektā tiek iesaistīti jaunieši, esošie un topošie uzņēmēji un ir domāts par to, kā viņus piesaistīt novadiem. Mēs ļoti priecātos redzēt Lielvārdē atgriežamies jauniešus, kas gatavi piedalīties novada attīstīšanā. Projekts arī mums kā pašvaldībai ļaus veicināt savstarpēju sadarbību ar dažādām sabiedrības grupām. Novadam nav ko zaudēt – pat tad, ja studentu komandām izvirzīto uzdevumu neizdosies sasniegt, dalības maksu ieskaitīs atpakaļ pašvaldības kontā.”
Anna Jaudzema, Rēzeknes novada attīstības plānošanas nodaļas vadītāja: “Mēs sagaidām aktivitāti no mūsu jauniešiem. Projekts viņiem būs lieliska iespēja izteikt savas domas un idejas, kā arī pastrādāt novada labā. Mums labpatīk domāt, ka Rēzeknes novadu vēlēsies attīstīt tieši mūsu pašu vietējie jaunie censoņi. Tā kā mūsu novada mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti, projekta ideja ar to lieliski sasaucas. Ideja ir vienkārši lieliska. Jauniešiem pašiem būs viss jāplāno, jāorganizē, jāsadarbojas ar dažādiem partneriem, tostarp uzņēmējiem utt. Tas viss noderēs arī viņiem pašiem – varēs parādīt sevi, iegūt jaunas zināšanas un kontaktus. Pastāv iespēja, ka pēc ideju īstenošanas jaunie cilvēki paliks šeit, turpinās strādāt un attīstīt iesākto.”
